Atšķirībā no skolu pedagogiem pirmskolas skolotāju uzdevumi ir visai dažādi. Bērni dārziņā pavada 12 stundas, un to laikā skolotājiem gan nodarbības jānovada, gan bērni ārā jāizved, un skolotāju uzmanība nedrīkst atslābt ne mirkli. Par savu darbu skolotāji saņem nepilnus četrus simtus eiro uz rokas, turklāt katrā pašvaldībā šī summa ir atšķirīga
“Ja skolā ir 21 kontaktstunda par vienu slodzi, tad mums tās ir 30 stundas. Tā jau vien ir plaisa, ka mums jāstrādā daudz vairāk stundu, lai nopelnītu šo algu,” saka Vecauces pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Inita Bilkšte.
Līdzīgi kā citi arī pirmskolas skolotāji lielas cerības lika uz jauno pedagogu finansēšanas modeli. “Sola iemainīt bērnu brīvpusdienas pret skolotāju algām. Bet, vai tā notiks, to jau mēs nezinām. Parasti lieliem cilvēkiem ir tas joks - te viss jau notiek kā bērnudārzā, nu tad šeit ir tas variants, kad arī mēs varam teikt - notiek kā bērnudārzā,” saka Bilkšte.
Pašlaik no valsts budžeta atalgojumu pirmskolai saņem vien piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skolotāji, bet citiem skolotājiem jau kopš ekonomiskās krīzes finansējums nāk tikai no pašvaldības.
Izglītības un zinātnes ministra piedāvājumu veikt maiņas darījumu – finansēt visu pirmskolas skolotāju algas, bet uz pašvaldības pleciem atstāt skolēnu ēdināšanu, Zemgales pašvaldības vadītāji sauc par dīvainu.
“Pedagogu atalgojums ir valsts funkcija, un ar to jānodarbojas valstij. Otra lieta, ja valsts tādu vai citu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt ēdināšanu, ko valsts ir apņēmusies darīt, tad valstij skaidri jāpasaka – mēs vairs nespējam,” saka Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Līdzīgu uzskatu pauž arī Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Safranovičs: “Ja valsts uzņēmās brīvpusdienas maksāt, tad viņiem ir jāturpina to darīt. Un jāturpina tādā veidā, kā viņi ir solījuši ar katru gadu pieliekot vienu klasi klāt, nevis atkal nogrūžot kādu no savām funkcijām uz pašvaldības pleciem.”
