Nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks tieši pēc gada - 2017. gada 3. jūnijā.
Statistikas pārvaldes dati liecina, ka ik gadu Zemgales reģionu atstāj vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, bet pagastos lēš, ka faktiskais iedzīvotāju skaits ir vēl par 20% -30% mazāks.
Vislabāk tas redzams pašvaldību vēlēšanās, kad jābalso novadā, kur deklarēta dzīves vieta. „Ja Aucē, piemēram, ir ap 1200 balsotāju, kas parasti nāk, tad Ukri, Lielauce un Īle cīnās pa simtu, lai viņi savāktu balsotājus. Tur jau ir tukšums,” saka Auces novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Bensons.
Nākamgad, iespējams, vēlēt vietvaru, nobalsojot pa pastu, varēs arī tie novadu ļaudis, kuri deklarēti vienā pašvaldībā, bet dzīvo citā. Teorētiski tas varētu palielināt vai vismaz nepieļaut vēlētāju aktivitātes samazināšanos un, iespējams, pat pamainītu politisko karti.
Uz lielu ieguvumu no mēģinājuma pievērst aizbraukušo uzmanību politiskās un saimnieciskās dzīves norisēm savos pagastos necer arī pieredzējušie Zemgales novadu vēlēšanu komisiju priekšsēdētāji. „Uz tiem 3000 balsotāju… kādi 50.. ne vairāk. Nebūs nekāda lielā aktivitāte,” pauž Bensons.
„Es drīzāk atbalstītu elektronisko balsošanu internetā, par ko pašreiz vairs nerunā. Internets mūsdienās ir ikdiena, bet pasts ... Tas jau ir kaut kas aizvēsturisks,” norāda Bauskas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Gailis.
Lai balsošana pa pastu būtu iespējama, jāveic grozījumi likumā, un par to jānobalso Saeimas deputātu vairākumam. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Zemgales reģionā piedalījās tikai 39,39 % balsstiesīgo.
