Maršrutu tīkls Zemgales reģionā pēdējos gados būtiskas izmaiņas nav piedzīvojis, tomēr jau drīzumā situācija varētu mainīties. ATD sagatavotajos priekšlikumos Zemgalē iecerēts pārskatīt 29 no 179 maršrutiem.
“Kritēriji ir vairāki. Pirmkārt, mēs skatāmies alternatīvas, piemēram, vai cilvēkiem ir pieejami arī vilcieni kā pārvietošanās līdzeklis. Bet daudzkur Latvijā to nevar izdarīt. Otra lieta – mēs skatāmies, vai nav skolēnu pārvadājumiem veidots maršruts, tos mēs neaiztiekam,” skaidro ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Lielākoties iecerēts samazināt reisu skaitu maršrutos, kas savieno reģiona attīstības centrus ar galvaspilsētu un allaž uzskatīti par rentablākajiem. Pašvaldības raizējās, ka līdz ar šādu lēmumu cilvēki varētu zaudēt darbavietas vai pārcelties uz galvaspilsētu.
“Mēs jebkurā gadījumā paprasīsim informāciju, līdz kurienei tad ir tie pilnie autobusi un līdz kurienei tukšie. Var jau būt, ka mēs visu pavēršam pavisam savādāk, ka autobusi varētu kursēt tikai no Rīgas līdz Iecavai. Tā kā tas viss pagaidām ir papētāms un apskatāms,” saka Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība).
Iebildumi pret iecerētajām izmaiņām ir teju katras pašvaldības vadītājam. Piemēram, Jēkabpils mērs uzskata, ka ieekonomēt nepieciešamos miljonus var, nomainot lielos autobusus pret mazākiem. Bet, uzstādot novērošanas kameras sabiedriskajā transportā, varētu izskaust biļešu neizsniegšanu. Jādomā, kādā veidā vadītāju ieinteresēt katram iedot biļetīti vai obligāti vismaz to izsist,” saka Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija).
Vairāki, lielākoties varas partiju pārstāvošie pašvaldību vadītāji ir pārliecināti, ka trūkstošā summa nav tik liela, lai to nevarētu atrast arī valsts maciņā.
“Pārvadājumi kļūst mazāk rentabli, bet to jau mēs zinājām gan vakar, gan aizvakar, gan vēl senāk. Līdz ar to šodien teikt, ka ir tikai viens veids – samazināt – nav stratēģiski prātīgi,” norāda Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (Zaļo un zemnieku savienība).
Saskaņā ar Autotransporta direkcijas datiem Zemgalē ieņēmumi no biļetēm sedz vidēji nepilnus 33% no izdevumiem. Lēmumu par izmaiņām maršrutu tīklā pieņems Sabiedriskā transporta padome.
KONTEKSTS:
Valsts piešķirto dotāciju nepietiekot, lai saglabātu esošo maršrutu tīklu un reisu skaitu. Kopumā valsts atvēlētā dotācija ir 61 miljons eiro gadā. Lai saglabātu esošo maršrutu tīklu, būtu vajadzīgi vēl 16-18 miljoni, kuru neesot.
Autotransporta direkcija sola neslēgt reisus, kas kalpo bērnu nokļūšanai uz skolu, un vienīgos reisus, kas ļauj nokļūt uz darbu vai novadu centru. Direkcija atzīst, ka priekšā ir sāpīgāki un mazāk sāpīgi lēmumi par maršrutu slēgšanu, bet direkcija vēlas panākt, lai pēc iespējas mazāk ciestu sabiedriskā transporta lietotāji ikdienā.
