Pēc teritoriālās reformas 2009. gadā Dobeles rajons tika sadalīts trīs novados.
Dobeles novads, kurā apvienota pilsēta un desmit pagasti, pašlaik ir arī viens no 30 attīstības centriem, kam ir vairāk iespēju īstenot Eiropas fondu līdzfinansētos projektus.
Par ieceri atkal veikt strukturālās reformas iedzīvotāji ir diezgan skeptiski, jo, viņuprāt, galvenais nav reforma, bet gan personālijas, kuru rokās nodota nauda.
„Kādi mums ir lauki un ceļi? Mums tas ir pats galvenais,” saka dobelnieks Oļģerts, norādot, ka svarīgi zināt, kurš vadīs apriņķi. Skeptiska ir Krimūnu pagasta iedzīvotāja Gunta Krūmiņa. „Kamēr visu reformēs, būs tikai lieki izdevumi. Es domāju, ka nekāda liela nozīme tam nebūs. Vai dzīve tāpēc kļūs labāka?” retoriski vaicā Krūmiņa.
Arī pašvaldības vadītājs par ministrijas ideju attīstības centrus nomainīt ar uz pusi mazāku aprinķu skaitu, kas, iespējams, Dobeles novadam liktu iekļauties Jelgavas aprinķī, izsakās piesardzīgi.
„Ir ļoti, ļoti dziļi jāsaprot, kā izvietosies pakalpojumi, kādā veidā pašvaldība neattālināsies no iedzīvotājiem, un līdz ar to jābūt ļoti uzmanīgiem veidojot šādus lielākus veidojumus,” saka Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (ZZS).
Potenciālajā Jelgavas aprinķī tiktu iekļauta arī Jelgavas pilsēta, kā arī Ozolnieku un Jelgavas novads, kas starp novadiem būtu skaitliski lielākais. „Es tikai nezinu, ko mēs no tā iegūsim. Mums jau šodien ir parakstīti līgumi un laba sadarbība gan ar pilsētu, gan Ozolniekiem kultūrā un sportā. Lielākā kļūda, ko es vienmēr esmu uzsvēris, kad veidoja novadus 2009. gadā: vajadzēja 26 rajonus izveidot par 26 novadiem un nebūtu nekādu problēmu,” teica Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS).
Ja iecere īstenotos, Zemgales plānošanas reģionā tiktu izveidoti trīs apriņķi - Jelgavas, Bauskas un Jēkabpils, kuri iedzīvotāju skaita ziņā tik un tā būtu ļoti atšķirīgi.
Ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iecerējusi jaunu teritoriālo reformu, kurā izveidotu 16 apriņķus, kurā būtu viens izteikts centrs. Paredzēts, ka šo 16 novadu vidū būtu Rīgas apriņķis, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Madonas, Ogres, Siguldas, Bauskas, Jelgavas, Tukuma, Saldus, Liepājas un Ventspils apriņķis.
Kopš valsts neatkarības atjaunošanas sāktā un ilgi mocītā teritoriālā reforma 2009.gadā noslēdzās ar izveidotiem 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Pēc Mērsraga atdalīšanās no Rojas novadu skaits pieauga līdz 110.
Reformas mērķi bija daudzsološi - augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības (ES) doto atbalstu un piesaistīt investorus, turklāt attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija.
Reformas rezultātā tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķīras pat 30 reižu. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk un bezdarbs daudzviet aug.
Tāpat secināts, ka lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi.
Savukārt pērn VARAM izstrādāja un piedāvāja vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus.
Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Tomēr beigās abus variantus politiķi noraidīja un reforma izgāzās.
