Zemgales plānošanas reģionā dzīvo vairāk nekā 3000 personu ar garīgās attīstības traucējumiem un vairāk nekā 1000 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem.
“Mēs viņus pārāk daudz gan neredzam. Ir tā, ka daļai bērnu šie traucējumi ir ļoti smagi, un līdz ar to viņi varbūt ir vairāk mājās,” stāsta biedrības “Vecāki Aizkrauklei” pārstāve Linda Galino.
Pieejamais sociālo pakalpojumu klāsts gan lielā mērā atkarīgs no konkrētās pašvaldības. Līdz ar to, mainoties apstākļiem ģimenē, šiem cilvēkiem ir augsts risks nonākt institūcijās. “Ir lielākās pilsētas, kur tiešām ir ļoti attīstīts sociālo pakalpojumu klāsts jeb “grozs”, un tad ir pārējā teritorija, kur tiek sniegts ļoti, ļoti maz pakalpojumu, un arī nevalstiskais sektors nav tik aktīvs, jo nav finansiālā seguma,” saka “KPMG Baltics” DI (deinstitucionalizācijas) plāna izstrādātājs Ģirts Lapiņš.
Šomēnes sabiedriskajai apspriešanai nodots Zemgales reģiona deinstitucionalizācijas plāns, kas paredz teju katrā pašvaldībā izveidot dienas centru cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Līdztekus tam Aizkrauklē paredzēts izveidot arī grupu dzīvokli pieaugušajiem. “Tas būs papildu slogs mūsu budžetam. Nu, protams, iedzīvotājiem būs pieejami šie sociālie pakalpojumi, kas ir vērtējams ļoti pozitīvi,” saka Aizkraukles novada domes izpilddirektors Kaspars Sniedzītis.
Aizkraukles apkaimes novados lielākās pārmaiņas paredzētas Kokneses novadā, kur atrodas viens no astoņiem reorganizējamiem bērnu sociālās aprūpes centriem Zemgalē. “Ir runa par 24 bērniem, kas dzīvos ģimeniskai videi tuvinātos apstākļos 3x8 grupu dzīvokļos,” norāda Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris (Latvijas Zaļā partija).
Lai šāds projekts īstenotos, nepieciešams aizpildīt arī “mammu” jeb aprūpētāju štata vietas bērnu grupu dzīvokļos un atrisināt daudzus citus jautājumus, piemēram, medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. “Tas jau vēl ir tikai projekts, (..) šeit jau mēs vēl redzam, ka nav īsti tā finansējuma. Ja pašvaldības daļa būs krietni liela, mēs paturam iespēju no šī projekta izstāties,” klāsta Vingris.
Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Zemgales reģionam paredzēti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Daļu no pakalpojuma sniegšanas izmaksām kādu laiku varētu palīdzēt segt Eiropas Sociālā fonda finansējums, bet pārējā nauda būs jāmeklē pašvaldību maciņos.
