Likuma grozījumi paredz, ka darbinieka piedalīšanās zemessargu kolektīvajā apmācībā ir attaisnojums darba neveikšanai un darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam noteikto atlīdzību. Dalība šādas apmācībās ir attaisnojama ne ilgāk kā piecas dienas pēc kārtas kalendārā gada laikā. Izdevumus saistībā ar atlīdzības izmaksu šādos gadījumos darba devējam kompensēs Nacionālie bruņotie spēki Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
Šī likuma norma stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.
Tāpat likuma izmaiņas paredz, ka darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību arī gadījumos, kad tas neveic darbu sakarā ar cita veida zemessargu apmācību, kā arī rezerves karavīru militārajām apmācībām.
Savukārt izglītības iestādēm apmācībās vai uzdevumu pildīšanā iesaistītie zemessargi, kā arī militārajās mācībās iesauktie rezerves karavīri no mācībām (studijām) jāatbrīvo, saglabājot tiesības turpināt mācības ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bijuši pirms tam, nosaka veiktās izmaiņas Latvijas Zemessardzes likumā un Militārā dienesta likumā.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!) pieņemtos grozījumus uzskata kā skaidru signālu zemessargiem, kas liecina, ka valsts novērtē viņu darbu Latvijas labā.
Aizsardzības ministrija informē, ka grozījumi Zemessardzes likumā un Darba likumā nosaka, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, darba devējs vienu reizi gadā attaisnojošu iemeslu dēļ atbrīvo no darba pienākumu veikšanas darbinieku, zemessargu, kurš piecas darba dienas pēc kārtas neveic darba pienākumus, bet gan iesaistās zemessargu kolektīvajā apmācībā, saņemot par to atlīdzību.
Tāpat grozījumi nosaka, ka darba devējs pēc savas izvēles var izmaksāt atlīdzību darbiniekiem, kuri, iepriekš par to paziņojot, neveic darba pienākumus saistībā ar zemessarga individuālo apmācību vai rezerves karavīra militārajām mācībām. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem darba devējiem tiks kompensēti izdevumi, kas tiem radušies, izmaksājot darbiniekiem atlīdzību par atrašanos zemessargu kolektīvajā apmācībā līdz piecām darba dienām kalendārā gada ietvaros Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.
Grozījumi arī nosaka, ka, ja zemessargs sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu pildīšanā un apmācību procesā vairāk par 30 dienām gadā, gada beigās Zemessardze viņam var izmaksāt kompensāciju, kas nepārsniedz profesionālā dienesta karavīra mēnešalgu. Tāpat grozījumi paredz, ka zemessargam var kompensēt transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) no deklarētās dzīvesvietas līdz noteiktajai dienesta uzdevumu izpildes vai apmācību vietai un atpakaļ.
Aizsardzības ministrija uzsver, ka tiek strādāts pie Nacionālo bruņoto spēku attīstības, arvien aktīvāk iesaistot zemessargus un rezerves karavīrus militārajās mācībās. Plānots pakāpeniski pāriet uz zemessargu apmācību, organizējot desmit dienu nepārtrauktas mācības, tas ir – piecas darbadienas un nedēļas nogales pirms un pēc šīm darbadienām, tādējādi nodrošinot katras vienības kaujas spēju stiprināšanai nepieciešamo kolektīvo apmācību.
Lai paaugstinātu bruņoto spēku kaujas spējas, vienlaikus nodrošinot balansu starp valsts aizsardzības vajadzībām, darba devēju un darba ņēmēju interesēm, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un Latvijas Darba devēju konfederāciju sagatavoja priekšlikumus ekonomiskajiem stimuliem uzņēmējiem, kas motivētu viņu darbinieku regulāru dalību Zemessardzes mācībās.
Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju Nacionālie bruņotie spēki miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.
