Militārās pamatapmācības kursu iziet zemessargi, kuri nupat ir iestājušies Zemessardzē. Šis kurss ir nepieciešams katram zemessargam, lai iegūtu militāro zināšanu pamatus. “Zemessargi apgūst tādas tēmas kā lauka kaujas iemaņas, ierindas apmācību, topogrāfiju un orientēšanos, ieroču apmācību, praktisko šaušanu un citas, kas ir saistošas un ko nepieciešams zināt zemessargam,” pastāstīja Militārās pamatapmācības 1. līmeņa kursa priekšnieks kapteinis Jevģēnijs Borisovs.
Apmācībās piedalās 49 zemessargi no Latgales brigādes bataljoniem. Lielākā daļa ir vecumā līdz 30 gadiem, trešdaļa – vecāki.
„Šodien zemessargi izpilda šaušanas vingrinājumu, viena grupa. Un otrai grupai ir lauku kaujas iemaņas – teltenes uzsliešana. Pēc tam dienas gaitā rotācijas kārtībā nodarbību vietas tiks samainītas. Šaušanas nodarbībās tiek izmantoti paceļamie mērķi, kas šaušanas nodarbības gaitu padara interesantāku. Vairāk tiek apmācīts uz individuālo ekipējumu un tā izmantošanu,” pastāstīja Borisovs.
Iedvesmoja stāsti ģimenē
Zemessargs Evija Krasjukova uzskata, ka daudz no tā, ko māca Zemessardzē, cilvēkam var noderēt arī ikdienā: „Mūs apmāca dažādiem gadījumiem, kā arī sagatavo ekstrēmām situācijām. Māca šaušanu, izdzīvošanu un daudzas citas lietas, kas var noderēt gan civilam cilvēkam, gan arī cilvēkam, kurš savu dzīvi vēlas saistīt ar militāro jomu.”
Zemessardze interesi Evijā raisījusi jau kopš bērnības: „Vecvecmamma karoja Otrajā pasaules karā. Tik, cik vecāki man bija stāstījuši, es iedvesmojos ļoti no stāstiem, kā cilvēks tādos apstākļos vispār var kontrolēt savas emocijas, izdzīvot, tas bija šausmīgi. Līdz 18 gadiem man visu laiku bija interese par šo, es gribēju pamēģināt un domāju tālāk nākotnē saistīt ar šo savu dzīvi, jo manī tas izraisa interesi, kā arī man tas patīk.”
Stāstot par mācību vingrinājumiem, Evija atzina, ka visvairāk viņai patīk šaušana, savukārt smagāk veicoties ar maršiem. „Šaušana, jo to es gribēju jau ļoti sen pamēģināt, kā arī man tas sanāk. Pagaidām nav ideāli, bet es trenējos, instruktori mūs ļoti labi apmāca, visu paskaidro sīkās detaļās, kā labāk, kā nedarīt, kā darīt. Smagāki ir marši ar somām, jo tās ir smagas. Es esmu diezgan smalka meitene, man tas sagādā grūtības, ļoti liela slodze ir uz kājām un muguru, bet kopumā to visu var paciest un izturēt,” pastāstīja Evija.
No 56. kaujas nodrošinājuma bataljona nākošajam zemessargam Edijam Stiebriņam mācības, kā viņš pats vērtē, padodas diezgan labi: „Pagaidām viss ir labi, rezultāti ir gandrīz izcili, līdz maksimālajam rādītājam pietrūkst vien viena punkta. Priekšā gan vēl ir šaušana un orientēšanās. Tur būs, kā saka, “jāsavelk dūrītes” un jāmēģina izspiest maksimumu. Mans tēvs dienē vēl joprojām, ir pārstāvējis Latviju daudzās starptautiskās misijās, gan Kosovā, gan Afganistānā. Es zinu, kā tas ir būt mājās un gaidīt savu tēti mājās no misijām. Vienmēr, kad skan himna vai karogs tiek pacelts, vienmēr ir tās “skudriņas”. Esmu pārstāvējis arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku basketbola izlasi starptautiskos turnīros pāris gadus. Ir tas patriotisms iekšā, un tas nekur nepazudīs.”
Mācības pandēmijas laikā
Covid-19 izplatība nav iespaidojusi apmācāmo skaitu nometnē, kas šogad ir pat pieaudzis. „Šogad, ja salīdzinām ar pagājušā gada ziemas pamatapmācības nometni, kas tika organizēta martā, apmācāmo skaits ir uz pusi lielāks,” pastāstīja kapteinis Jevģēnijs Borisovs.
Organizējot mācības klātienē, stingri tiek ievēroti pasākumi, kas vērsti uz Covid-19 izplatības mazināšanu. „Ierodoties uz nometni, visiem tika veikti testi. Šeit arī maksimāli tiek ierobežota pārvietošanās ārpus poligona robežām. Līdz ar to visi pasākumi tiek ievēroti un nekādus ierobežojumus tas nav radījis,” pastāstīja Borisovs.
Viņš arī skaidroja ka ir vairāki iemesli, kādēļ šāda tipa nometnes tiek organizētas klātienē: „Klātienē svarīgi ir organizēt tāpēc, ka tad, kad zemessargs apgūst pamatapmācības kursu vienībās pa brīvdienām, viņš divas dienas kaut ko pamācās, bet, ierodoties uz nākamajām mācībām, viņam liela daļa jau ir piemirsta un visu nākas atkārtot. Šeit visu kursu viņš apgūst uzreiz un secīgi – no vieglākā uz smagāko, kā tas arī notiek apmācību procesā.”
Zemessardze ir skaitliski lielākā Nacionālo bruņoto spēku vienība. Patlaban vairāk nekā 8300 pašaizliedzīgu Latvijas pilsoņu no savas pamatnodarbošanās – darba vai studijām – brīvajā laikā jau ir apguvuši un turpina pilnveidot prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas valsts aizsardzībai.
