Latvijas Zemessardzes izveide aizsākās pēc augusta puča 1991. gadā. Iedzīvotāju interese bija milzīga, un dažbrīd pat bijis jāstāv rindā, lai pieteiktos. Tolaik Zemessardze galvenokārt rūpējās par kārtību un sadarbojās ar robežsardzi.
“Bija visādi. Tika apturēti kontrabandas gadījumi, tika aizturēti arī nelegālie robežšķērsotāji. Zemessargi ir darījuši daudz un dažādas lietas, un ar to mēs varam būt lepni,”
norāda majors, operatīvās S3 daļas priešnieks Uldis Strogonovs.
Šogad Zemessardzei aprit 26. gadskārta. 52. kājnieku bataljons, kura darbības teritorija ir Ozolnieku un Jelgavas novadi, kā arī Jelgavas pilsēta to izvēlējies sagaidīt ar saliedētības mācībām. Gan kandidātus, gan jau esošos zemessargus sagaidīja 12 kontrolpunkti ar visdažādākajiem pārbaudījumiem, kuru izpildei nepieciešams vienots komandas darbs. “No vienas puses, tas ir izaicinājums. Ir grūti, ka vēl nav pat uzvārdi zināmi un tu nevari nosaukt, kas kuram ir jādara, bet tas ir arī ļoti interesanti, jo tā saliedēšanās notiek. Es domāju, dienas beigās mēs jau būsim vienota komanda un gatavi doties uzdevumos,” klāsta kandidātu komandas kapteine, kaprāle Evita Hibšmane.
52.kājnieku bataljons gadā uzņemot ap 50 jauno zemessargu. Ar to pietiekot, lai nodrošinātu nepieciešamos 450 zemessargus bataljonā, tomēr ik gadu daudzi Zemessardzi arī atstājot, bet atrast nolikumam atbilstošu jauno maiņu nemaz neesot tik viegli. “Derīgi mums ir visi, bet ir birokrātiskas procedūras, kā, piemēram, medicīniskā komisija un vēl dažas,” norāda Zemessardzes 52. brigādes komandieris Ilmārs Džeņevs. “Zemessargam ir jābūt arī ar zināmu reputāciju. Nedrīkst būt sodīts. Birokrātiskā procedūra tagad ir palikusi ilgāka, un zināmā mērā tas ir gan labi, gan slikti. Tie, kas ir palikuši un visu to izturējuši, ir ar pārliecību, ka viņi tiešām paliks. Lai gan ir arī pretēji, tas skaits mums samazinās diemžēl,” pauž Džeņevs.
Šobrīd Latvijas zemessardzē ir 7959 cilvēki, no tiem 2016. gadā uzņemti 981, bet šī gada astoņos mēnešos 595.
