Zemesgrāmatas kopīpašumu datu nonākšana trešās personas rokās. Vai to var ļaunprātīgi izmantot?

Apmēram 50 kaimiņu vārdi, uzvārdi, personas kodi, informācija par īpašumu, vai tas ir ieķīlāts, vai iegādāts hipotēkā, vai cilvēki ir šķīrušies un dalījuši īpašumu – šāda informācija kā uz delnas redzama kādai iedzīvotājai, kura uzrunāja Latvijas Radio. Viņu pamatīgi samulsinājis  fakts, ka, pieprasot zemesgrāmatas apliecību par kopīpašumu, tajā tiek sniegti dati ne tikai par viņu, bet par visām kopīpašuma personām, līdz ar to iznāk gluži kā pa atslēgas caurumu ielūkoties citu personu datos. Vai zemesgrāmatas apliecībā par kopīpašumu personas datu nonākšana trešās personas rokās ir tiesiska, un vai ir iespēja ļaunprātīgi izmantot šo informāciju?

Ironiski, bet pirmā studēt gribētāju rindā bija visai cienījama vecuma kundze Beātrise Vagele. Viņa uz LU atnāca mazmeitas vietā.
00:00 / 09:01
Lejuplādēt

 „Man rokās ir zemesgrāmatas. Man pieder dzīvoklis un pagraba telpa, kas atrodas nama “-1 stāvā”. Tur ir stāvvietas un pagraba telpas, kas paredzētas velo novietnēm,” stāstīja Kristīne, ar kuru Latvijas Radio tikās viņas dzīvoklī. Sievietes vārds un viņas balss šim rakstam pievienotajā ierakstā ir mainīti. Kristīne īpašumu iegādājās 2015. gadā, un toreiz Zemesgrāmatā pieprasīja apliecību par īpašumiem – gan par dzīvokli, gan par pagraba telpu, kas ir kopīpašums ar citiem šī nama iedzīvotājiem. 

Taču šogad decembrī Kristīne mainīja uzvārdu, un līdz ar to jaunā identitāte bija jāmaina arī visos dokumentos, tostarp Zemesgrāmatā. Kristīne Zemesgrāmatā pieprasīja jaunu apliecību par piederošajiem īpašumiem. Kristīne atvēra internetā Zemesgrāmatas mājaslapu un sāka meklēt, kā to visu var nokārtot.

Sieviete pastāstīja: „Iegāju te, “e.lieta”. Tur var pieslēgties caur “latvija.lv”, kur ir jāieliek ķeksītis, ka piekrītu noteikumiem par datu izmantošanu. Un pilnīgi droši veru vaļā. Atvēru sava dzīvokļa zemesgrāmatu, un tur ir tikai viena rindiņa ar manu jauno uzvārdu. Un, kad es veru vaļā otro zemesgrāmatu, tad es redzu, ka tur ir kaut kas ļoti daudz. Svešu cilvēku dati, un es tur knapi sevi sameklēju. Es to visu lejupielādēju. Tāda iespēja pastāv.”

Kristīne pasūtīja arī zemesgrāmatas apliecības drukāto versiju, kuru saņēma pa pastu. Par pagrabstāvā esošo kopīpašumu zemesgrāmatas apliecība ir uz 25 lapām. Kristīne saņēma zvanu arī no Zemesgrāmatas darbiniekiem, kuri brīdināja, ka dokuments būs apjomīgs. 

„Es jautāju, vai jūs nevarat izdrukāt tikai manu zemesgrāmatu? Man atbildēja, ka tas tehniski nav iespējams,” stāstīja sieviete.

Viņa norādīja, ka ar šiem datiem var daudz uzzināt par kaimiņiem: „Jā, es par kaimiņiem varu uzzināt, jā, lūk, viņi visi ir. Es redzu vārdu, uzvārdu, personas kodu, vai tas ir ieķīlāts īpašums, vai tas iegādāts hipotēkā, vai cilvēki ir šķīrušies un dalījuši īpašumu. Pēc personas koda var noteikt, vai tas ir Latvijas iedzīvotājs vai cilvēkam ir uzturēšanās atļauja, vai kādi citi ārzemnieki. Te ir ļoti plašs informācijas klāsts, kuru varētu ļaunprātīgi izmantot, ja tas nonāktu ļauna cilvēka rokās. To man atsūtīja vienkāršā vēstulē. Bet ja tā būtu pazudusi?”

Tāpat sieviete apzinās, ka arī viņas dati var būt nonākuši kaimiņu rokās: “Tieši tā. Tad 50 cilvēkiem ir mani dati. Man nav ko slēpt, bet tomēr tā ir mana informācija.”

Zemesgrāmatu pārrauga Tiesu administrācija. Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Siliņš, uzklausot Kristīnes pieredzes stāstu, pauda, ka dati par citām personām, ar kurām Kristīne dala kopīpašumu, ir izsniegti likumīgi. 

Siliņš skaidroja: „Tas īpašums nav atsevišķs. Tas pieder vairākām personām, līdz ar to zemesgrāmatas apliecībā arī parādās aktuālā informācija, kas ir par konkrēto īpašumu – īpašnieki, tas pats īpašums, arī visi apgrūtinājumi. Tas saskan ar Zemesgrāmatas 1. un 101. pantu, kas paredz, ka šāda informācija ir ierakstāma un tā ir nododama publiski, jo pretējā gadījumā, kā cilvēks zinās, kas ir viņa kopīpašnieks? Dažādas sapulces, apsaimniekošanu rīko un tad šī informācija ir nepieciešama. Tā ir publiskā daļa, kas katram kopīpašniekam ir pieejama.”

Siliņš skaidroja, ka šāda kārtība pastāv sen un datus par kopīpašniekiem Zemesgrāmata ir izsniegusi vienmēr. 

„Jebkurā gadījumā viss ir izsniegts likuma robežās. Katrs var ieskatīties Zemesgrāmatā un pieprasīt no tās izziņas, uzziņas, norakstu. Katrs. Tas ir zemesgrāmatu publiskums. Arī situācijā, ja cilvēks nav kopīpašnieks, bet vēlas iegādāties īpašumu vai man ir kāda cita interese, tad vēršoties Zemesgrāmatā un samaksājot attiecīgo naudas summu, informāciju par visiem kopīpašniekiem attiecīgam īpašumam var iegūt. Tieši tā kā konkrētais cilvēks to dabūja,” norādīja Siliņš.

Vai pastāv iespēja, ka šos iegūtos datus – citu personu vārdu, uzvārdu, personas kodu – var izmantot ļaunprātīgi, Siliņš atzīmēja: „Es savā pieredzē – strādāju jau 30 gadus – nevarētu teikt, ka kāds šos datus pieprasa un izmanto ļaunprātīgi. Šie dati noder gadījumos, ja ir kāds strīds, kad vajag piedzīt kādus parādus, tad šī informācija noder. Cilvēciski spriežot, varu teikt, ka noteikti, ja es ar to ikdienā nebūtu saskāries, tad es arī tā padomātu – kāpēc tā? Bet koplietošana ir koplietošana un tas jau ir ietverts šajā vārdā.”

Arī Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka norādīja, ka šajā gadījumā dati par trešajām personām, kas ir kopīpašnieki, ir izsniegti likumīgi. 

„Turklāt datu regula neaizliedz datu apstrādi, iekļaušanu vai publicēšanu. Galvenais ir tiesiskais pamats, kāpēc tas tiek darīts, un tiesiskam pamatam saskaņā ar datu regulu ir jābūt,” sacīja Macuka.

Attiecībā uz kopīpašuma Zemesgrāmatas datiem tiesiskais pamats datu apstrādei un publicēšanai ir. 

Macuka atzīmēja: „Zemesgrāmata ir publiskais reģistrs un zemesgrāmatu publiskā reģistra mērķis ir informācijas par nekustamo īpašumu sniegšana sabiedrībai. Ir arī Zemesgrāmatas likums, kas nosaka, kas tiek iekļauts Zemesgrāmatas nodalījumos un tai skaitā apliecībā, jo tā pēc būtības tiek izsniegta nekustamam īpašumam. Ja jūs esat viens īpašnieks nekustamam īpašumam, piemēram, dzīvoklim, tad tas ir reģistrēts kā atsevišķs nekustamais īpašums un tam ir viens īpašnieks. Tiek izsniegta apliecība, kur ir nekustamā īpašuma adrese, jūs kā īpašnieks un arī visi iepriekšējie dzīvokļa īpašnieki.”

Macuka pauda, ka iegūtie dati ir jāizmanto tiesiski, atbilstoši datu regulai un ir jābūt tiesiskam pamatam.

Viņa skaidroja: „Ja ir tiesvedība, tad ir tiesības apliecību iesniegt tiesā, lai pierādītu kādus notikumus vai faktus. Attiecībā uz prettiesisku rīcību, cilvēki spēj izdomāt daudz ko. Piemēram, var uzdoties par šo personu un kaut kur ierakstīt šo personas kodu. Tagad gan tas ir mazāk izplatīts, bet kādreiz varēja arī paņemt mazos kredītus, ja bija zināms cilvēka vārds, uzvārds, personas kods. Tagad gan tas ir ievērojami ierobežots, jo, ja jūs ņemsiet mazo kredītu, tad jums būs jāsamaksā arī kaut kāda summa un tad varēs pārbaudīt personu.”

Savukārt informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv drošības eksperts Gints Mālkalnietis atzina: „Šobrīd, zinot vārdu, uzvārdu un personas kodu, nevar veikt kādas darbības, kas citai personai radītu kāda materiālas saistības.”

Mālkalnietis norādīja, ka agrāk šāda informācija tika izmantota, lai svešā vārdā izkrāptu naudu, nokārtojot ātros kredītus. Šobrīd tas vairs nav iespējams, jo datu pārbaudes sistēma ir ievērojami uzlabota.

„Šādu informāciju var lietot, lai veiktu tā sauktos sociālās inženierijas uzbrukumus, kad cilvēkam stādās priekšā kā kaut kāds bankas darbinieks vai kādas iestādes darbinieks un nosauc šo informāciju par personu, šāda veidā iegūstot uzticību un radītu ticamības momentu tam, ka zvans ir īsts, un tālāk ievilinātu kaut kādos krāpnieciskos darījumos, piemēram, viltus investīcijās vai kādās kriptovalūtu iegādes shēmās, vai dažādās citās krāpnieciskās darbībās. Jā, šī kombinācija vārds, uzvārds, personas kods pati par sevi nekādas tiesiskas sekas personai nerada, bet uz šo informāciju var atsaukties ar cerību, ka personai šāda uzruna šķitīs ticamāka un piekritīs sarunai, un šāda veidā var iegūt uzticamības kredītu,” klāstīja Mālkalnietis.

Valsts policijā Latvijas Radio noskaidroja, ka krāpšanas riski pastāv jebkurā dzīves situācijā, bet policijas praksē nav iezīmējusies šāda problemātika tieši ar Zemesgrāmatas datiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt