Lai atbilstoši likumam nostiprinātu Latvijas zemesgrāmatā ministriju īpašuma tiesības uz visiem to valdījumā esošajiem īpašumiem, būs nepieciešami 30 gadi, liecina Finanšu ministrijas valdībai sniegtai pārskats. Lielākoties šāda situācija ir izveidojusies, jo iestādēm pietrūkst līdzekļu, bet daudziem īpašumiem trūkst dokumentācijas, valdībai norādīja "Valsts nekustamo īpašumu" pārstāve Jana Upeniece.
Kopumā zemesgrāmatā nav ierakstīti 13 542 objekti, lielākā daļa - 87% - nepieciešami valsts pārvaldes funkcijām, bet 12% objektu ir zeme, uz kuras ir privātpersonu apbūve. Visvairāk zemesgrāmatā neierakstīto objektu skaits ir Satiksmes ministrijas valdījumā - 10 305.
Ilgais laiks, kāds valstij nepieciešams, lai sakārtotu šo jautājumu, pārsteidza arī valdību. Premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) šo situāciju raksturoja kā visai fantastisku.
„Protokollēmums ir diezgan fantastisks, ja mums līdz 2044.gada 31.decembrim jāieraksta zemesgrāmatā…,” sacīja Straujuma.
Premjere arī aicināja izvērtēt iespējas šī jautājuma risināšanu pasteidzināt, tomēr, piemēram, Satiksmes ministrija, kurai ir lielāko nereģistrēto īpašumu skaits, atzīst, ka straujāka īpašumu ierakstīšanu panākt būs grūti. Galvenokārt tas ir saistīts ar finansējumu, norādīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Viņš skaidroja, ka zemes uzmērīšanai un ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešami līdzekļi, un līdz 2044.gadam to var atļauties izdarīt, bet, piemēram, cenšoties visus īpašumus ierakstīt zemesgrāmatā līdz 2029.gadam, izdevumi pieaugtu četras reizes un būtu jāprasa papildu finansējums.
Finanšu ministrija arī atzīst - lai pabeigtu nekustamā īpašuma tiesību sakārtošanu, no budžeta būs nepieciešami papildu līdzekļi, tomēr, ņemot vērā būtiskās situācijas atšķirības dažādās ministrijās, to apjomu vēl nav iespējams prognozēt.
