Zemesgabals ar riepu kalniem Starta ielā Rīgā nonācis piespiedu pārdošanā

Zemesgabals Rīgā, Starta ielā, uz kura atrodas riepu kaudze, kas vairākkārt pāraugusi atļauto apjomu un rada apdraudējumu tuvējām apkaimēm, nonācis piespiedu pārdošanā. Ņemot vērā, ka maksātnespējīgā SIA "Riepu bloki" jau vairākus gadus nemaksā nomas maksu un arī riepas no teritorijas nav aizvāktas, zemesgabala īpašnieks nonācis naudas grūtībās, līdz ar to banka tam piespiedusi zemesgabalu pārdot. SIA "Eko Recycling", kam riepas vajadzēja aizvākt līdz šā gada beigām, saņēmis termiņa pagarinājumu vēl par vienu gadu, taču banka, kas organizē īpašuma pārdošanu, netic, ka tuvākajā laikā tas tiešām notiks.

Zemesgabals ar riepu kalniem Starta ielā Rīgā nonācis piespiedu pārdošanā
00:00 / 04:00
Lejuplādēt

Zemesgabals Starta ielā 8 atrodas līdzās Brasas un Čiekurkalna apkaimēm. Šī adrese piesaistīja vides sargu uzmanību jau pirms astoņiem gadiem, kad tur izveidojās milzīgas riepu kaudzes, kas vairākkārt pārsniedza atļautos apmērus. Valsts vides dienests (VVD) uzņēmumam "Riepu bloki" 2017. gadā piemēroja 13 miljonu eiro sodu. Tik liels tas bija tādēļ, ka par nepārstrādātajām riepām Dabas resursu nodoklis jāmaksā desmitkārtīgā apjomā. 

"Riepu bloki" pieteica maksātnespēju un reizē ar to arī pārtrauca maksāt nomas maksu par zemesgabalu Starta ielā, bet riepas palika, pastāstīja SIA "Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas fonds 2000" valdes priekšsēdētājs Jurijs Jurkovs.

"Mēs nopirkām teritoriju, paņēmām kredītu, no sākuma izīrējām "Riepu blokiem", viņi maksāja, maksāja, maksāja, un pēkšņi viņiem sākās tāda… Citi aktīvi SIA nebija. No tā mēs maksājām kredītu, no citiem biznesiem maksājām, bet tad viss apstājās, viņi neveda prom un līdz šim laikam neizveda, bet bankai vajag aiztaisīt kredītu ciet, un viss. Smagi. Daudz ko pazaudēju," stāstīja Jurkovs, norādot, ka banka piespiedusi uzņēmumu zemesgabalu pārdot. 

Kamēr kaudze nav aizvākta, arī "Riepu blokus" likvidēt nav iespējams. Banka, kas organizē riepu pārdošanu, ir skeptiska, ka kaudze tuvākajā laikā tiešām varētu tikt aizvākta. Riepas izvest apņēmies uzņēmums "Eko Recycling" īpašnieks Marks Baltkalns, kurš iepriekš darbojies "Riepu blokos". Vēl nesen uzņēmējs solīja kalnu likvidēt līdz šā gada beigām, bet tagad jau Baltkalns runā par nākamā gada beigām.

Viņš norādīja: "Ar riepām darbojos, nevienā brīdi neesmu no tā visa atteicies. Tas nenotiek ātri un arī nenotiks ātri. Ņemot vērā VVD tūļīgo pieeju un to, ka gadu es iztērēju tam, lai cīnītos par savas atļaujas iegūšanu, tagad esmu pagarinājis izvešanu līdz nākamā gada 31. decembrim, bet no Starta ielas riepas noteikti tiks izvestas, nezinu, nākamajā gadā noteikti, noteikti arī ātrāk. Tas darbs nav no vienkāršajiem. Lai izvestu, man tās ir kaut kādas izmaksas sākotnēji – transports, lai atvestu no punkta "A" uz punktu "B" maksā, iekraušana maksā – tas nav tā, ka es varu nodarboties tikai un vienīgi ar riepām. Peļņa lielākā mērā tiek gūta no citiem materiāliem, citiem produktiem. Riepas ir tā – starp citu."

Baltkalna atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "Eco Recycling" vidi piesārņojošo darbību veikšanas atļauju saņēmis ar nosacījumu, ka riepas no Starta ielas tiek aizvestas, taču uzņēmējs apstrīdējis tiesā VVD izvirzīto prasību veikt videonovērošanu un svēršanu, lai kontrolētu riepu izvešanu. 

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes pārstāvis Kalvis Avotiņš norādīja, ka tiesāšanās par atļaujas nosacījumiem nekādi nekavējot riepu izvešanu, taču šogad tas noticis ļoti simboliskā apjomā.

"2020. gadā tas ir tuvu pie 190 tonnām, bet 2021. gadā tās ir 12 tonnas, tā ka šis apjoms ir diezgan ļoti niecīgs pret to apjomu, kāds faktiski teritorijā atrodas. Teritorijā, mēs tā lēšam, varētu būt zem 3000 tonnām, attiecīgi apjoms, kas ir izvests ārā, ir nepietiekams," skaidroja Avotiņš. 

VVD atzīmēja, ka piesārņojošas darbības atļauja uzņēmumam uzliek arī saistības, tāpēc gadījumā, ja riepu kaudzes netiks aizvāktas, pret uzņēmumu varētu vērsties, piemērojot tam piespiedu soda naudas, kas var sasniegt 10 000 eiro. Avotiņš atzina, ka šī nav vienīgā riepu krātuve valstī, taču šajā gadījumā jāņem vērā, ka tā atrodas apdzīvotā vietā un ugunsnelaimes gadījumā varētu nodarīt kaitējumu lielam skaitam cilvēku.

"Riepas pašas par sevi kā gumijas izstrādājums nerada tiešus draudus videi, bet būtiskais risks ir aizdegšanās gadījumā. Kaitīgā ietekme, sadegot konkrētajam gumijas sastāvam un visām substancēm, kas rodas, un vielām, kas rodas degšanas procesā, – tām ir šī kaitīgā ietekme. Šādos gadījumos, kad tuvumā atrodas dzīvojamās zonas, šī ietekme būs lielāka," sacīja Avotiņš.

Tikmēr otrpus Starta ielas 8 žogam jau vairākus mēnešus novietoti trīs pārvietojami vagoniņi, kuros mitinās cilvēki. Ziemā šie mitekļi apkurināmi ar malku, kuras novietne šobrīd izveidota turpat blakus uz trotuāra, kur riepu kaudzi no kurināmā krājumiem šķir no vecām durvīm sastiķēts ielāps betona žogā. Īpašnieks apgalvojis, ka par šādiem kaimiņiem neko nezina, savukārt nomnieks šādu iemītnieku klātbūtni atbalsta, jo tuvējā teritorija esot kļuvusi kārtīgāka un drošāka. 

Starta ielā 8 regulāri viesojas arī būvinspektori, kuri bažījas par žoga stāvokli – vietām tajā ir caurumi, tas ir saplaisājis un deformējies, un būvvalde bažījas, ka tas var neizturēt riepu svaru.

Veco riepu krāvumi ar katru gadu aug arī "Rīgas mežos"

Savukārt veco riepu izmešana mežā, īpaši autoservisu tuvumā, ik sezonu liela problēma ir arī uzņēmumam "Rīgas meži".  Piemēram, šoruden vienā dienā no Daugavas un Gaujas mežniecības mežiem izvesta pusotra tonna nolietoto riepu, sasniedzot jaunu antirekordu. Katras tonnas nodošana poligonā kompānijai izmaksā no 100 līdz pat 200 eiro, norādīja "Rīgas mežu" pārstāve Ieva Bērziņa. Lai cīnītos ar mežu piesārņotājiem, "Rīgas meži" arvien vairāk izliek videonovērošanas kameras, taču atkritumi nesamazinās. 

“Rīgas mežu” pārstāve Ieva Bērziņa par riepu krāvumiem mežos
00:00 / 01:26
Lejuplādēt

"Liela problēma gadu no gada. It īpaši sezonās, kad tiek mainītas riepas – pavasarī un rudenī – meži ir pilni ar nolietotām auto riepām. Šogad trīs mēnešos – septembrī, oktobrī, novembrī – Rīgas mežos izmestas vairāk nekā 11 tonnas riepu," pastāstīja Bērziņa.
"Rīgas mežu" pārstāve norādīja, ka riepas uz mežiem ved gan privātpersonas, gan autoservisi. Visbiežāk no autoservisiem mežos nonāk lielas riepu kravas. 

Lai ierobežotu riepu izmešanu mežos, uzņēmums uzstāda barjeras, lai tajos nevarētu iekļūt, un novieto videokameras, kas fiksē pārkāpumus. Tieši nākamgad "Rīgas meži" iecerējuši aktīvāk izmantot videonovērošana, lai sadarbībā ar policiju un Valsts vides dienestu konstatētu pārkāpējus. 

Tomēr iedzīvotajiem vajadzētu piedāvāt risinājumu, kā atbrīvoties no nolietotajām riepām. Bērziņa sacīja: "Mūsuprāt, ir ļoti labi, ka tās pašvaldības, kuras ir arī mūsu teritorijā, piedāvā vismaz reizi gadā nodot riepas. Viņas [pašvaldības] bez maksas tās savāc un nodod tālāk utilizācijai. Šādu darbu mēs noteikti arī nākamajā sezonā turpināsim."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt