Jaunās atbalsta sistēmas mērķis ir nodrošināt apdzīvotus laukus un atbalstīt tos nelielo zemes teritoriju apsaimniekotājus, kuri zemi izmanto galvenokārt savām vajadzībām: sakopj savas piemājas vidi, ierīko dārzus vai vienkārši nopļauj zāli, mazinot gan pavasara kūlas ugunsgrēku skaitu, gan darot pievilcīgāku lauku vidi.
Lauku atbalsta dienesta un lauku konsultantu durvis Latgalē pašlaik veras bieži, jo ir pēdējais laiks, kad zemniekiem izvēlēties, vai atteikties no vienotā platību un zaļināšanas maksājuma un ar ražošanu saistītā atbalsta. Tā vietā ik gadu saņemot 500 eiro. To saimniecības var darīt arī pirmo reizi, bet ar noteikumu, ka minimālajai saimniecības platībai jābūt vienam hektāram, stāsta Ilūkstes un Daugavpils novada uzņēmējdarbības konsultante Marija Reke.
Latgalē interese par šo atbalstu varētu saistīt visvairāk, jo daudz mazo saimniecību un atbalsta mērķis arī ir atbalstīt tos, kuri laukus uztur pie dzīvības, kopj un nebūt ne obligāti nodarbojas ar komercdarbību. Taču arī tas nav izslēgts, analizējot, kādi cilvēki izrāda interesi par šo jauno sistēmu, saka Marija Reke.
Jaunais atbalsts vairāk izdevīgs tiem, kas apsaimnieko līdz pieciem hektāriem zemes, skaidro speciālisti. Piemēram, zemniekiem Pāvelam un Dainim no Krāslavas novada ar tikai nedaudz lielāku zemi šķiet izdevīgāk palikt pie iepriekšējā atbalsta.
Vairāk šo atbalstu izmantos mazie zemnieki - tie, kuri reāli strādā un dzīvo laukos, uztur pie dzīvības un kopj lauku vidi, atzīst zemnieks un Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins.
Cik liela ir interese par šo atbalsta sistēmu mazajiem zemniekiem, varēs izprast nākamās nedēļas nogalē. Pēdējais iesnieguma termiņš, lai saņemtu gadā 500 eiro, ir 15.jūnijs. Atbalsta programma darbosies piecus gadus, tiesa šādu izvēli var izdarīt tikai vienu reizi - tikai šogad, taču no shēmas izstāties varēs jebkurā laikā.