Zemes piespiedu nomas lietā tiesa neaptur PTAC prasību izbeigt negodīgu komercpraksi

Zemes piespiedu nomas lietā Administratīvā rajona tiesa noraidījusi “Pilsētas zemes dienesta” lūgumu apturēt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu par 50 tūkstošu eiro naudas sodu par negodīgu komercpraksi un prasību to nekavējoties pārtraukt.

Pēc ilgāka laika jauns pavērsiens piespiedu zemes nomas lietā, kas skar daudzus tūkstošus lielākoties Rīgas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju, kuri ilgstoši spiesti maksāt nomas maksu par citiem īpašniekiem piederošo zemi zem daudzdzīvokļu mājām. Septembrī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piemēroja lielākajiem zemes īpašniekiem – akciju sabiedrībai “Pilsētas zemes dienests” – 50 tūkstošu eiro lielu naudas sodu par negodīgas komercprakses veikšanu un aicināja to nekavējoties pārtraukt. Zemes īpašnieki vērsās tiesā ar lūgumu šo lēmumu apturēt un piemērot uzņēmumam pagaidu aizsardzību.

Tiesa lūgumu izskatīja un noraidīja to. Taču lūgums par pagaidu aizsardzību tiek skatīts saīsinātā laika posmā, tāpēc

tiesa pieļauj, ka, izskatot lietu pēc būtības, spriedums var atšķirties.

Tomēr pirmsšķietami Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmums atzīts par tiesisku. Patērētāju tiesību aizstāvji zemes īpašniekiem pārmeta komerclikumā noteikto trīs gadu noilguma termiņa neievērošanu, pieprasot nomas maksu par senāku periodu. Tāpat arī nepareizu nomas maksas aprēķināšanu, kā arī dzīvokļu īpašnieku biedēšanu un maldināšanu.

Asākie strīdi ir tieši par noilguma termiņu, jo zemes īpašnieki uzskata, ka piespiedu zemes nomas attiecībām piemērojams Civillikumā noteiktais 10 gadu noilgums, bet Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Tieslietu ministrija par atbilstošāku atzinusi komerclikumā ierakstītos trīs gadus.

“Pilsētas zemes dienesta” jurists Normunds Šlitke tiesas lēmumu kritizē un sola pārsūdzēt: “Ja tā pati tiesnese citai firmai pirms pusgada uzraksta, ka noilgums nav un nevar būt, nevar būt tā, ka noilgumu spriež tikai vienai firmai – “Pilsētas zemes dienests”, bet nav nevienam citam komersantam. Divu gadu laikā visi tiesneši teica, ka nav un nevar būt noilgums, jo likums to neparedz.

Pēkšņi Tieslietu ministrija uzraksta savā mājaslapā, ka ir noilgums, un pēkšņi tiesnešiem kā apgaismība rodas, ka varētu taču būt piespiedu nomai noilgums.

Par kādu komercdarījuma noilgumu mēs runājam, ja tas nav darījums? Tā ir no likuma izrietoša attiecība. Es neesmu redzējis likumīgu tiesas spriedumu, es personīgi uzskatu, ka visiem šiem tiesnešiem vajadzētu rūpīgu izvērtējumu Tieslietu padomē.”

Tikmēr Saeimā aizvien iestrēdzis likumprojekts par piespiedu zemes nomas tiesisko attiecību izbeigšanu. Savukārt vasaras sākumā Saeima lēma turpmākos trīs gadus pakāpeniski samazināt piespiedu zemes nomas maksu. Zemes īpašnieki šo deputātu lēmumu jau apstrīdējuši Satversmes tiesā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti