ĪSUMĀ:
- Satversmes tiesa atcēla likumu par piespiedu zemes nomas maksu.
- Jaunu likumu Saeima nav pieņēmusi, nekur nav teikts, kādu samaksu var prasīt.
- RNP zemes īpašniekiem piedāvā 4% no kadastrālās vērtības, viņi grib 6%.
- Zemes īpašnieki negrib gaidīt un sūta iedzīvotājiem vēstules.
- Vēstulēs prasīts uzdot RNP naudu pārskaitīt tūlīt pat.
- RNP skaidro – šādi atsevišķu iedzīvotāju rīkojumi neko nedod, jālemj visai mājai.
- Zemes īpašnieki sola vērsties tiesā, lai piedzītu parādus.
- Zemes un dzīvokļu īpašnieku strīdam gan nebūtu pamata, ja atceltā regulējuma vietā būtu ieviests jauns.
- Likumdevējam tam bija gads laika, tomēr ar to izrādījās par maz.
-
Tūkstošiem Rīgas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju šis gads atkal iesācies ar draudīgām vēstulēm no zem ēkām esošo zemju īpašniekiem. Šoreiz strīda iemesls – neskaidrā situācija, kāda izveidojusies pēc 2018. gada pavasarī pieņemtā Satversmes tiesas lēmuma. Tas atcēla likumu, ar kura palīdzību Saeima bija mēģinājusi pakāpeniski samazināt piespiedu zemes nomas maksu.
Bet jauna likuma, kas pateiktu, cik īsti jāmaksā, vēl nav, un, piemēram, no 1400 “Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) apsaimniekotajām ēkām vairāk nekā ceturtā daļa ar zemes īpašniekiem pērn nav noslēgušas nekādu vienošanos.
“Rīgas namu pārvaldnieks” zemes īpašnieku pārstāvim Normundam Šlitkem piedāvāja maksā 4% no kadastrālas vērtības, viņš gribot 6%, tas ir strīds, kuru var atrisināt tikai tiesā, bet tiesa, tas ir trīs instances, gadi, norādīja dzīvokļu īpašnieku pārstāvis Vladimirs Tkačenko.
Tikmēr “Rīgas namu pārvaldnieks” no iedzīvotāju iemaksām veido uzkrājumu, lai, kad likme būs zināma, būtu nauda, ko pārskaitīt zemes īpašniekiem.
Tomēr zemes īpašnieki gaidīt nevēlas, un vēstulēs iedzīvotājiem prasa uzdot “Rīgas namu pārvaldniekam” naudu pārskaitīt tūlīt. Klāt arī gatavs rīkojums, kas tikai jāparaksta, un piebilde, ka citādi var nākties maksāt divreiz, jo “Rīgas namu pārvaldnieks” līdzekļus glabājis maksātnespējīgajā PNB bankā. Apsaimniekotājs gan šādu risku kategoriski noliedz.
Dzīvokļu īpašnieku biedrība lēš, ka kopumā zemes īpašnieki šādas vēstules ir izsūtījuši aptuveni 9000 dzīvokļu īpašnieku, un aicina uz tām nekā nereaģēt.
Savukārt “Rīgas namu pārvaldnieks” uzsver, ka šādi atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parakstīti rīkojumi neko nedotu, jo nauda ir visu ēkas iedzīvotāju kopīgs uzkrājums, par kuru arī jālemj kopā.
“Likumi ir rakstīti godīgiem cilvēkiem, bet ne šiem te, teiksim, komersantiem, kuri atrod iespēju visos veidos apiet šo likumu. Labāk nereaģēt. Ja jūs sākat reaģēt uz šādām izspiedēju vēstulēm, tas nozīmē, ka viņi nāks vēlreiz,” sacīja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis.
Šlitke savukārt to komentēja, norādot, ka “ar Saulīša kungu mums ir sena vēsture, es domāju, ka ar Saulīša kungu mēs nesarunāsim neko”, bet vēstules dzīvokļu īpašnieki saņem “tāpēc, ka mēs vienkārši zaudējām cerības”.
Šlitke uzsver, ka par pagājušo gadu “Rīgas namu pārvaldnieks” zemes īpašniekiem palicis parādā pusmiljonu, un sola vērsties tiesā.
Šlitke noliedza, ka vēstulēs biedētu dzīvokļu īpašniekus ar PNB maksātnespēju. Tiesa, iepriekš viņa pārstāvētais “Pilsētas zemes dienests” jau saņēmis 50 000 eiro lielu sodu par negodīgu komercpraksi, toskait – izsūtot dzīvokļu īpašniekiem maldinošu informāciju.
Atceltā likuma vietā tukšums
Zemes un dzīvokļu īpašnieku strīdam gan nebūtu pamata, ja Satversmes tiesas atceltā regulējuma vietā laikus būtu ieviesta jauns. Likumdevējam tam bija gads laika, tomēr ar to izrādījās par maz.
Arī pagājušā gada pavasarī Tieslietu ministrijas dotais solījums likumu izstrādāt līdz gada beigām nepiepildījās, un tagad izskatās, ka līdz jaunajam likuma būs jāgaida vēl gads.
Tieši garas diskusijas ar visiem iesaistītajiem Tieslietu ministrija min kā pamatu pārliecībai, ka ar ceturto reizi valstij tomēr izdosies ieviest tādu piespiedu zemes nomas regulējumu, ko zemes īpašniekiem neizdosies apstrīdēt Satversmes tiesā.
Nomas maksu plānots noteikt četru procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības, nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu atstājot uz zemes īpašnieku pleciem. Likums varētu beidzot stāties spēkā nākamā gada janvārī, ja vien neiestrēgs kādā no trim lasījumiem Saeimā.
“Var saprast, ka šis noskaņojumus likumprojektu saņemt un skatīt ir diezgan pozitīvs, un likumprojekts tiek gaidīts. Mēs ceram, ka tā noskaņa nemainīsies, kad mēs būsim Saeimā nonākuši. Ļoti strīdīgs jautājums, protams, ir joprojām šie 4 procenti, īpaši no zemes īpašnieku puses,” atzina ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska.
Paralēli Saeima plāno atkal ķerties klāt jau ilgi mocītajam likumprojektam, kas ļautu beidzot izbeigt situāciju, kad dzīvoklis vai ēka pieder vienam īpašniekam, bet zeme zem tās – citam.
Iepriekšējam sasaukumam pēc ilgām un garām diskusijām tas tā arī neizdevās.
Iepriekš atbildīgā komisija sliekusies uz to, ka zemes varētu atpirkt nevis dzīvokļu īpašnieki, bet valsts. Tomēr tam nepieciešami aptuveni 250 miljoni eiro, un šobrīd tiek virzīts variants, ka zemes atpērk paši iedzīvotāji, bet valsts palīdz ar aizdevumu nodrošinājumu. Saeima pie likumprojekta skatīšanas varētu ķerties pēc mēneša.
Pašreizējais likumprojekta variants paredz, ka lēmumu par zemes atpirkšanu pieņemtu iedzīvotāju vairākums, un tad tas būtu saistošs visai mājai. Tikmēr zemes īpašnieki turpina pierunāt dzīvokļu īpašniekus atpirkt tieši savam dzīvoklim atbilstošo zemes domājamo daļu jau tagad.
Iedzīvotājiem izsūtītajās vēstulēs pat uzsvērts, ka pēc gaidāmās kadastrālo vērtību pārskatīšanas zemes vērtība pieaugs par 40 procentiem. Tikmēr dzīvokļu īpašnieku biedrība lēš, ka tā varētu pat samazināties.
