Kāda Eiropas projekta ietvaros Iecavas upes krastā tika attīrīta tauvas josla un nozāģēti koki. Darbi notika arī Arņa Meldera zemes īpašumā. “Problēma ir tāda, ka man, Eiropas projekta ietvaros tīrot upi, tika nozagti koki.
Kokus viņi drīkstēja zāģēt tauvas joslā, bet viņi nedrīkstēja tos ņemt.
Es maksāju līdz pašai upei nodokli, un tie koki pieder man. Tie tika nozagi, paņemti bez atļaujas, bez manas piekrišanas - bez mutiskas, bez rakstiskas. Vienkārši tika paņemti,” stāsta zemes īpašnieks Melderis.
Pirms tam zemes īpašniekam bijusi vienošanās ar darbu veicējiem, ka koki tiks atstāti, taču rezultāts pārsteidzis. “Vienojāmies, lai es iespraužu mietus un nokrāsoju sarkanā krāsā, un viņi zinās, ka tos nevar aiztikt. Bet, neskatoties uz to, tie mieti bija pamesti malā, un visi koki bija pazuduši nākamajā dienā,” stāsta Melderis.
Arnis vērsās policijā. Inspektori esot atbraukuši, celmus izmērījuši, sazinājušies ar projekta īstenotājiem. Tad projekta īstenotāji atbraukuši uz šo īpašumu, lai ar īpašnieku vienotos par izlīgumu.
Zemes īpašnieks apgalvo, ka piesavinātais koksnes apjoms pārsniedz 80 kubikmetrus. Projekta attīstītāji solījuši atlīdzināt un tā vietā izrakt dīķi. Tas ir izdarīts. Taču zemes īpašnieks nav mierā ar to, kādā stāvoklī ir atstāta blakus piegulošā teritorija.
“Tad, kad pirmo reizi šie īpašnieki zvanīja uz pašvaldību, mēs mēģinājām iejaukties. Mēs informējām par šādu nesaprašanos starp racējiem, pašiem zemes īpašniekiem un koku cirtējiem. Būvvaldei ir strikti pieteikts, lai neparaksta nodošanas-pieņemšanas aktu, kamēr nebūs būvnieks vai koku cirtējs panācis vienošanos ar zemes īpašnieku,” stāsta Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks.
Būvvaldē apliecina, ka tā ir informēta par kokmateriālu zādzību. “Šobrīd nekāda veida dokumentācija būvvaldē iesniegta vēl nav, lai nodotu objektu ekspluatācijā. Tad, kad šādu dokumentāciju iesniegs, tad arī pārbaudīsim visu nekustamo īpašumu īpašnieku sarakstu, vai visi ir apmierināti ar izpildītajiem darbiem zemes gabala robežās,” saka Bauskas novada būvvaldes vadītāja Dace Putna.
Tātad vienošanās joprojām nav panākta. Būvvalde sola iepazīties ar policijas izmeklēšanas rezultātiem un tad attiecīgi pieņemt lēmumu.
“Šeit ir gan tomēr jāuzņemas daļa atbildības gan projekta ieviesējam un organizatoriem [Zemkopības ministrijai]. Daļēji jāuzņemas atbildība, kādi šie apakšuzņēmēji ir bijuši un kāda ir bijusi komunikācija ar iedzīvotājiem,” saka Mačeks.
Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” pieprasīja un saņēma paskaidrojumu no būvdarbu veicēja. “Būvuzņēmējs savā paskaidrojumā norāda to, ka viņš šos kokus nav aizvācis, viņš ir atbilstoši būvprojektam ekspluatācijas joslā tos nozāģējis, atstājis apmēram 2-3 nedēļas. Un visi zemes īpašnieki, kas nav jau pirms tam novākuši šo interesējošo apaugumu, tad savāca. Šajā gadījumā, kad būvuzņēmējs atgriezies šajā būvobjektā, daļa koku bijuši savākti, bet kaut kas vēl ir bijis palicis - nozāģēti klucīši. Arī bija iesniegta foto fiksācija, un būvnieks atbilstoši būvprojektam, tad arī ir savācis visu apaugumu un utilizējis,” stāsta “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Meliorācijas departamenta vadītājs Aldis Zīriņš.
Būvnieka pienākums ir nodrošināt, lai tauvas josla paliek tīra bez nozāģētiem kokiem vai krūmiem.
“Ja īpašnieks nevar kokus savākt tik īsā laikā, tad ņemiet un nokraujiet tos kokus ārpus 10 metriem tauvas zonas un strādājiet tālāk. Viņi ir uzstājuši uz to, ka šie koki ir jāsavāc tiem īpašniekiem 3-5 dienu laikā, ko neviens normāls īpašnieks nevar paspēt izdarīt,” saka Iecavas domes priekšsēdētājs.
“Laikam jau kā daudzās konflikta situācijas taisnība ir kaut kur pa vidu. Ja mums šajā objektā ir vairāk nekā 80 zemes īpašnieku un ne no viena cita nav sūdzības par šo būvuzņēmēju, tad būtu dīvaini, ka taisni šajā vietā viņš būtu kaut ko noziedzies,” saka Zīriņš.
Kā šie koki ir pazuduši, būs jānoskaidro policijai. Tagad atliek vien gaidīt secinājumu, vai ir bijusi zādzība.
Jāpiebilst, ka valstij, slēdzot līgumus ar būvdarbu veicējiem, paredzēts - ja būvuzņēmējs ir radījis kādus zaudējumus trešajām pusēm, tad būvuzņēmēja pienākums ir šos zaudējums pašam arī segt.
