Pagājušajā nedēļā lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumus bija jāizskata Tautsaimniecības komisijā, un tad par izmaiņām galīgajā lasījumā varētu lemt arī parlaments, taču komisijas sēde nenotika kvoruma trūkuma dēļ.
Lazdiņš deputātu rīcību nodevēja par bezatbildīgu, jo deputātu pienākums ir apmeklēt sēdes, un, ja deputāti bez pietiekama attaisnojuma neapmeklēja sēdi, viņi nepildīja savu pienākumu un nav tautas pārstāvja goda cienīgi.
Zemnieku saeima gan centīsies panākt likuma pieņemšanu pēc iespējas ātrāk, ja nepieciešams, lūdzot prezidentu sasaukt ārkārtas parlamenta sēdi jau pēc vasaras brīvdienu sākuma, 3.jūlijā.
Jau kopš 1.maija Latvijas zemes tirgus ir pilnībā atvērts ikvienam pircējam, tāpēc lielākā daļa sabiedrības sagaidīja, ka jaunie ierobežojumi, kas aizsargātu tirgu no spekulatīviem darījumiem, tiks sagatavoti pēc iespējas ātrāk.
Tas ir izraisījis lielu satraukumu lauksaimnieku organizācijās, Latvijas Radio atzina arī organizācijas "Zemnieku saeima" pārstāve Maira Dzelzkalēja.
Zemnieku saeima nosūtījusi oficiālo vēstuli Valsts prezidentam, premjerministrei un Saeimas priekšsēdētājai ar lūgumu sasaukt ārkārtas sēdi, lai pieņemtu likuma grozījumus.
Zemnieku saeimas pārstāve norāda, ka pagaidām gan vēl zemes tirgū nav vērojams tās uzpirkšanas aktivitātes pieaugums, tomēr kavēšanās rezultātā tas var parādīties jau visai drīz.
Savukārt Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševiča (Reformu partija), pagājušonedēļ komentējot likumprojekta virzību, norādīja, ka kopumā likumprojekta izstrāde ir ļoti tuvu noslēgumam, tāpēc to ir iespējams apstiprināt jau jūlija sākumā.
Jau ziņots, ka iepriekš Tautsaimniecības komisijai neizdevās līdz galam vienoties par grozījumiem trešajam lasījumam likumā par lauksaimniecības zemes privatizāciju. Saeima iepriekšējā lasījumā likumā par lauksaimniecības zemes privatizāciju paredzēja, ka viena īpašnieka īpašumā nevarēs nonākt vairāk par 2000 hektāru, bet komisijas sēdē aizvien vairāk izskanējis atbalsts vēl stingrāka ierobežojumam 500 hektāru apjomā vai arī kārtībai, ka papildus ierobežojumus varētu noteikt pašvaldības.
No 1.maija spēku ir zaudējuši līdzšinējie lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumi, tāpēc lauksaimnieki cerēja, ka jaunie ierobežojumi tiks ieviesti pēc iespējas ātrāk. Ierobežojumi paredzētu pienākumu apstrādāt lauksaimniecības zemi un liegtu to iegādāties kā investīciju objektu, pēc tam pametot novārtā.
