Piemēram, Meža prospekts Lielupē. Iekārots jau kopš 90. gadu beigām, kad to iznomāja, kā vietējie ironiski saka, “čiekuru lasīšanai”. Vispirms vienai, tad otrai firmai. Patlaban tās nomnieks ir “Topos pārvaldība”. Zemes gabala zonējums jau iepriekšējā attīstības plānā mainīts, atļaujot vairāku stāvu apbūvi. Kā galvenais pamatojums zonējuma maiņai tolaik minēts vairāku ārvalstu vēstniecību lūgums pēc rezidencēm atbilstošiem zemes gabaliem.
Kad zonējums mainīts un detālplānojums apstiprināts, izrādījies, ka vēstniecībām zeme nebūt nav nepieciešama. Vismaz Ārlietu ministrijai nekas par šādām vēlmēm nav zināms.
Taču mērķis panākts. Un tagad šo meža zemi vismaz teorētiski atļauts dalīt apbūves gabalos un celt savrupmājas. Kaut pirms zonējuma maiņas arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atzinusi, ka apbūve starp šīm priedēm ir vērtējama kā izņēmuma gadījums, kas saistāms tikai ar sabiedriski nozīmīgas apbūves nepieciešamību.
Varbūt ne tik klaju, bet līdzīgu shēmu Jūrmalā netrūkst. „Piemēram, apbūvei tiek paredzēta teritorija, kurai ir tāds indekss kūrortteritorija “K2”. Mēs interesējāmies, ko nozīmē, “K2”. Varbūt tiešām tur būs kūrorts. Izrādās tur pusi no apbūvējamās platības var izmantot dzīvokļiem. Tad, kad seko reālās darbības, tad mēs redzam, ka tas viss tiek maskēts un veidots kā vieni izdevīgi apbūves gabali, kur ātri var nosmelt krējumu, ātri iedzīvoties tiem, kuri ir tikuši klāt pie šiem nomas līgumiem, pie apbūves tiesībām. Un pēc tam, kad tas viss ir beidzies, meklēt nākamos gabalus,” uzsver Jūrmalas aizsardzības pārstāvis Rihards Pētersons.
Un, lai panāktu būvatļauju, ne tikai viltus vēstniecības, bet arī citi iemesli labi diezgan. Piemēram, kāpās tieši pie jūras lēnām top krietni iespaidīga inventāra noma. Bet tai pretim iecerēts, kā izskatās, nu ļoti iespaidīgs bērnu rotaļlaukums. Šo projektu kā piemēru, kur iedzīvotāju protesti ir neizprotami, pirms vēlēšanām minēja arī līdzšinējais Jūrmalas mērs Juris Visockis. „Pie Brāļu kapiem pludmalē Sidorovs Leonīds tiesājas jau vairāk nekā pusotru gadu. Viņam tur ir dzīvojamā māja, un viņš grib labiekārtot teritoriju,” stāsta Visockis.
Jūrmalas mērs gan aizmirsis piebilst, ka nomas līgumā atļauta arī vasarnīcai nepieciešamās infrastruktūras izbūve šajā vietā un daļā zemesgabala atļauta arī komerciāla rakstura apbūve.
Par neizprotamiem un – mazākais – strīdīgiem varētu saukt vēl vairākus iecerētos būvprojektus Jūrmalā. Turklāt tie nereti atrodas tieši blakus teritorijām, kuras sakopt būtu pat ieteicams. Taču acīmredzot tas prasītu lielākas investīcijas.
Nule kā vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvušais Gatis Truksnis – kurš tikai pirms dažiem mēnešiem zaudēja kūrortpilsētas saimnieka krēslu, bet nu jau faktiski ar koalīcijas līgumiem sev nodrošinājis mēra amatu atkārtoti – uz jautājumiem par konkrētiem zemesgabaliem atbild izvairīgi. Vienlaikus gan viņš atzīst, ka vairākas vietas attīstības plānā ne tikai varētu, bet pat būtu vēlams mainīt. Taču – ne noteikti zaļākas Jūrmalas virzienā. „Pilnīgi noteikti ir atsevišķas teritorijas, kur pilnīgi noteikti būs jātaisa lokālplānojumi, lai redzētu šo te pamatotību. Kādā šī pamatotība varbūt ir pat lielāka; kādās varbūt nebūtu lielāka, varbūt patiešām šīs dabas vērtības pārsvērtu šīs apbūves iespējas. Katrā ziņā, lokālplānojumi pilnīgi noteikti būs iespējami un vairākās vietās būs jāveic,” uzsver Truksnis.
Viņš gan sola – vietās, kur tiks domāts par apbūves palielināšanu, investoriem vajadzēs šo nepieciešamību domei skaidri pamatot. Tādā gadījumā katra situācija tikšot skatīta atsevišķi un arī sabiedrībai būšot iespēja paust savu viedokli.
