Lai arī pirmā darba diena zemeņu vagā liek sevi just, Linda Bērziņa ir apņēmības pilna darbu turpināt, jo mērķis jau ir: ''Jā, nopelnīt pašai savu naudiņu, lai var kaut kādas lietas sev nopirkt, jo visu laiku negribas mammai prasīt.''
Linda ir viena no skolniecēm, kura pieteikusies darbā ''Ludzītēs” zemeņu lasīšanā, viņa uz Launkalnes pagastu brauc no Raunas, jo meitene stāsta, ka atrast darbu skolniekiem vasarā nav nemaz tik viegli.
Bet smiltenietim Kārlim šajos zemeņu laukos jau ceturtā vasara un savu izvēli arī viņš pamato ar iespēju nopelnīt: ''Galvenais jau laikam, ka būs peļņa tomēr. - Tas nozīmē, ka labi var nopelnīt? - Priekš skolnieka, jā. - Un kāds tas darbiņš ir? - Ja pieprot, tad diezgan viegls, grūti ir izturēt tās stundas, bet tā jau viegli lasās.''
Mārīte Akimova, kura pieņem salasītās ogas un arī pie reizes uzrauga lasītāju veikumu, stāsta, ka attieksme pret darbu skolniekiem ir dažāda, bet lielākoties te strādāt nāk bērni, kuri ir motivēti to darīt.
''Kā kuram, ir tādi, kuriem ļoti labi veicas, ir tādi, kuriem mazāk veicas, kuriem ir vairāk jāseko līdzi, bet visā visumā - jā, bērni grib strādāt, viņi labprāt strādā, un viņi arī izprot, kas ir darbs, arī tas jau ir bērnam vērtējums,'' saka Akimova.
Saimniecībā „ZS Ludzītes” zemenes aug sešos hektāros un, protams, tad sezonā vajag ne vienu vien palīgu. Saimniece Liene Gūtmane spriež, ka skolnieki - ja viņiem ir vēlme strādāt un nopelnīt - ir pat labi un izdevīgi strādnieki:
''Pluss ir tas, ka skolnieks tomēr to vasaru plāno tā, ka viņš grib nedaudz atpūsties, nedaudz pastrādāt, nu mūsu gadījumā ir tā, ka viņam ir iespējas tos divus mēnešus strādāt un viens mēnesis paliek brīvs. Tad arī bērni ir tie, kas uz tiem diviem mēnešiem nāk, jo pieaugušiem cilvēkiem ir savādāk, viņš it kā pastrādā, viņš ir pastāvīgos darba meklējumos; tiklīdz viņš atrod to patstāvīgo darbu, viņš uz to darbu arī aiziet, jo mēs viņam varam nodrošināt darbu tikai vasaras sezonā.''
Ir jau arī Nodarbinātības valsts aģentūras programma skolēnu vasaras darbam, kas sniedz atbalstu uzņēmējiem, taču saimniece atzīst, ka viņu saimniecības darba specifikai tā īsti neder.
''Tie nosacījumi tur ir tik ļoti stingri, ka tur ir tas mēnesis obligāti jānodrošina darbs, bet pieņemsim - mums ir lietus dienas, jāsamaksā minimālā alga, un ja tajā dienā nevar strādāt, mums šādā saimniekošanas nozarē tas nav īsti izdevīgi. Es principā ļoti daudz projektus rakstu, izmantoju iespējas apgūt Eiropas Savienības naudu, bet šis ir tas, kur es sev redzu tikai tādu neizdevīgumu, nekādu izdevīgumu neredzu. Un tas nozīmē, ka arī tas bērns, viņš it kā ir uz mēnesi gatavs nākt strādāt un ja nu viņam tas darbs pēkšņi nepatīk? Sanāk tā, ka viņš principā ir pievīlis gan mūs, gan to Valsts nodarbinātības aģentūru, jo tur arī nekāda kopīga sadarbība var neizveidoties. Es redzu tur vairāk problēmu, lai to nodrošinātu, lai visus papīrus sakārtotu, nu tad es labāk izvēlos palikt pie šīs kārtības – ņemt viņus darbā kā normālus darbiniekus, bez projektiem,'' skaidro Liene Gūtmane.
Kad taujāju par algu, tad saimnieku nosauktā summa, kuru dienā var nopelnīt čakls ogu lasītājs, ir visai ievērojama, un diezin vai daudz būtu darba vietu, kur skolnieks tādu var nopelnīt. Saimniece Liene Gūtmane kā ieguvumu skolēniem uzsver arī iespēju būt svaigā gaisā un pieredzi, kā ir būt darba ņēmējam:
''Mums ir nozare, kurā mēs drīkstam viņus pieņemt darbā kā sezonas laukstrādniekus. Katru dienu, kad viņš ierodas darbā, mēs viņu piereģistrējam, vakarā viņš zina, cik viņš ir nopelnījis, tad arī mēneša beigās viņš saņem algu, nav tā, ka mēs viņam katru dienu tīruma galā izmaksājam algu. Viņi strādā kā normāli darbinieki, viņi saprot, kā tas ir, ka tev ir mēnesi jāstrādā un pēc mēneša jāgaida alga, iegūst pieredzi, kā tas ir - strādāt normālu darbu, nevis gadījuma darbu, kur vakarā iedos kaut kādu naudiņu, ko esat nopelnījuši. Ir jau tādas meitenes, kuras mācās augstskolās, kuras ir tieši no zemeņu vagas sākušas savu darba pieredzi gūt.''
Tā kā „Ludzītēs” aug dažādu šķirņu zemenes, arī tādas, kas ienāksies vēlāk, tad darbs skolniekiem ogu lasīšanā būs līdz pat augustam.
