«Zeme, kur dzer»: Regulāras ballītes ne vienmēr nozīmē arī atkarību problēmas

Nedēļas nogalēs regulāri ballējas daudzi jaunieši, taču daļai iknedēļas izklaides iet kopā ar atkarībām. Eksperti atzīst, ka kopumā tā ir neliela jauniešu daļa, taču atkarību visbiežāk pamana novēloti, kad ballēšanās jau sagādā problēmas ikdienā.

«Zeme, kur dzer»: Regulāras ballītes ne vienmēr nozīmē arī atkarību problēmas
00:00 / 05:58
Lejuplādēt

Nereti runājot par alkohola problēmu, vēršam uzmanību uz cilvēkiem, kuriem jau ir smaga atkarība, arī pamatīgas veselības problēmas. Taču ir cilvēku grupa, kura šo problēmu bieži vien uz sevi neattiecina. Tie ir ļaudis, kuri regulāri nedēļas nogalēs ballējas un vienlaikus ikdienā būvē karjeru, veido ģimenes un dara citas parastas lietas. Visbiežāk ballītēm nododas jaunieši, arī virs 20 gadu vecuma.

Cik cieša ir iknedēļas ballīšu saikne ar alkoholismu?

Ballītes, alkohols un azartspēles

"Pirmais iespaids bija tāda liela jautrība. Sajūta, ka es varu daudzas lietas izdarīt vairāk un labāk nekā tad, kad esmu pie skaidra saprāta. Tas mani paņēma, jā," saka jaunais vīrietis, kuru sauksim par Artūru.

Artūrs par savu pieredzi stāstīt piekrita, kad Latvijas Radio sazinājās ar atbalsta grupu "Anonīmie alkoholiķi". Viņam šobrīd ir 26 gadi un viņš nelieto alkoholu jau vairāk nekā trīs ar pusi gadu. Pirmo reizi puisis iedzēra 15 gadu vecumā, vēlāk ap 17 sāka ballēties.

Klausoties Artūra stāstu, šķiet, ka lielu problēmu nav – nedēļas nogalēs puisis iedzēra kopā ar draugiem, kā lielākā daļa jauniešu. Arī pats Artūrs neuzskatīja, ka viņam ir problēmas ar alkoholu, taču pāris gadus vēlāk pēc palīdzības vērsās citas atkarības dēļ.

"Tās ir azartspēles. Kad lietoju alkoholu, tā vilkme man bija lielāka iet un spēlēt. Tepat Vecrīgā pēc pavadītas nakts es līdz rītam sēdēju spēļu zālē. Nevarēju acis noturēt vairs vaļā," pastāstīja jaunais vīrietis.

Kad Artūrs vērsās pēc palīdzības saistībā ar azartspēļu atkarību, viņš sapratis, ka viņam ir arī problēmas ar alkoholu. Naudu puisis mēdza nospēlēt arī skaidrā, taču iedzerot vēlme spēlēt bija daudz spēcīgāka. Arī atskatoties atpakaļ uz ballītēm, Artūrs atceras, ka nereti pēc tām bijis kauns un nožēla par izdarīto. Tas, viņaprāt, jau liecina, ka problēma ir.

Ballēšanās ne vienmēr nozīmē atkarību

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ārste Inga Landsmane skaidroja, ka parasti jaunieši nesaskata problēmas savos paradumos un pēc palīdzības nevēršas.

"Tas pirmais kontakts vecumā līdz 20 gadiem ir, nonākot slimnīcā akūtā stāvoklī. Un tad ir pirmā saruna, kad veselības stāvoklis sāk uzlaboties, ka ir jāiet pie narkologa un jārisina tālāk šīs problēmas. Protams, ir pusaudži, kurus atved vecāki, kas jau arī saskata problēmas – lietošana ir kļuvusi biežāka. Vai tad, kad mēģinot dažādus audzināšanas paņēmienus, lai ierobežotu lietošanu, nekas vairs nestrādā," pastāstīja ārste.

Landsmane gan norādīja, ka tie nav bieži gadījumi, kad iknedēļas ballītes tiešām nozīmē arī atkarību no alkohola. Parasti tas ir pieradums, no kura bieži vien arī pats jaunietis ar laiku tiek vaļā.

Taču ir gadījumi, kad šim pieradumam ir tendence pāraugt par stāvokli, kad iedzert gribas arī darba dienās, un tas sāk traucēt ikdienas gaitām.

Arī psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs norādīja, ka regulāriem ballētājiem ne vienmēr ir atkarību risks: "Parasti jauniešu vecumā problēmas nav viņiem pašiem, problēmas ir apkārtējiem. Viņu lietošana sagādā raizes vai kādas problēmas. Viens veids, kā pašam jaunietim noorientēties, ir paskatīties, vai tas, kā es lietoju, ir aptuveni tā, kā citi, vai es esmu tas, kurš katru reizi piedzeras visātrāk, un es esmu tas, kuru ved mājās citi. Otra lieta ir diezgan vienkārša: vai tas man sagādā kaut kādas problēmas. Vai ir tā, ka es vairs nevaru aiziet uz skolu vai skolā koncentrēties, jo esmu noballējis visu vīkendu. Ka nevis mani vienreiz pieķer policija, bet man krājas administratīvie pārkāpumi."

Konstantinovs skaidroja, ka absolūtais vairums jauniešu ballītēs izmēģina dažādas vielas – alkoholu, marihuānu. Taču problēmas dzīvē tas sagādā nelielai daļai.

Kā zāles, lai atslābinātos

Viens no faktoriem, kas var norādīt uz problēmām, ir motivācija.

Piemēram, iedzert, lai tiktu vaļā no trauksmes vai būtu vieglāk iepazīties. Brīdī, kad alkohols sāk kalpot kā sava veida medikaments.

Tā sākotnēji bijis arī Artūram: "No nekā tas pēkšņi tā nerodas. Tās saknes ir pašā bērnībā. Kaut kā trūkst tajā mazajā bērnā, kas pēc tam pieaugot meklē to, kā aizpildīt to tukšumu. Bet noteikti ar tādu domu tas nesākas. Sākas ar to pirmo sajūtu. Kādam garšo vienkārši, varbūt kādam patīk reibuma sajūta. Daudz dzirdēts arī par atslābināšanos."

Pašlaik Artūrs regulāri apmeklē atbalsta grupu un tur atradis arī domubiedrus, kuri māk brīvo laiku pavadīt bez apreibināšanās. Viņš gan norādīja – lai arī ir speciālas atbalsta grupas tieši jauniešiem, daudz vienaudžu tajās nesastop.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt