Tradīcijas ir veids, kā svinam svētkus, kā audzinām savus bērnus, ko stāstām un par ko klusējam. Latvijā alkohola lietošana ir apdziedāta tautasdziesmās, teju katram ģimenes tēvam, reizēm arī mātei ir savs atmiņu stāsts par to, kā jaunībā ir dzerts un kādi “varoņdarbi” paveikti. Taču tā nav visur pasaulē.
“Skandināvijā, piemēram, ir tradīcija bērnu klātbūtnē alkoholiskos dzērienus nelietot. Mums īsti tādas tradīcijas nav. Mums ir otrādi – mēs uzskatām, ka bērniem būtu jāiemāca alkoholu lietot pareizi, viņiem jāsaprot, ka tā ir tā kā dabiska dzīves sastāvdaļa, tāpēc mums ir bērnu šampanietis,” norādīja Latvijas Universitātes antropoloģe Aivita Putniņa, piebilstot – arī nepārmērīga alkohola lietošana daļai cilvēku var radīt atkarību.
Speciāliste arī piebilda, ka Skandināvijā mazāk dzer, bet vairāk runā par to. Tikmēr pie mums – otrādi. Viņa uzskata, ka ir svarīgi par dzeršanu, tās sekām ģimenēs runāt, lai jauniešiem tas nebūtu ne aizliegtais auglis, ne tabu temats.
“Jāsāk pirmām kārtām ar to, ka cilvēkiem jāsaprot, ka tā ir slimība, tur nav pilnīgi nekāda sakara ar raksturu. Vājš raksturs vai kaut kas tamlīdzīgs – nu nē, tas ir sviests. Tā ir slimība. Es arī redzu to, kas darās uz ielām attiecībā uz jauniešiem, redzu to, kas notiek centros. Ja dzer vecāki, tad bērni nav vairs pirmajā vietā, otrajā vai trešajā vietā. Viņi pabīdās krietni tālāk,” sacīja nedzerošs alkoholiķis Edijs Klaišis, kurš strādā ar ielu jauniešiem.
Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests informēja, ka samazinās nelegālā alkohola aprite Latvijā. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholam veido piekto daļu no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Vislielākais īpatsvars ir par naftas produktiem – 52%, tālāk seko ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem – 22%, tad no alkoholiskajiem dzērieniem – 18%.
“Alkoholisko dzērienu tirgus ir legalizējies un ievērojami vairāk maksājam nodokļus,” norādīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.
Nodokļu ieņēmumi nedaudz pieauguši, salīdzinot pērno gadu ar 2020. gadu, taču tas esot uz paaugstinātās akcīzes likmes rēķina. Pērn akcīzes ieņēmumi no alkohola aprites bija 246,8 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā, piemēram, Kultūras ministrijas gada budžets.
“Likumdošanai tieši akcīzes nodokļu jomā ir jābūt ne tikai ar mērķi, lai mēs varētu gūt ieņēmumus budžetā, bet ir jābūt samērīgumam, lai būtu arī kaut kāds efekts uz sabiedrības veselību. Tas jau ir izpētīts. Ja mēs kaut vai par 10 procentiem celtu, mēs varētu samazinājumu dabūt,” pauda Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas eksperte Sanita Lazdiņa.
Ministrijas pārstāve gan piebilda, ka jaunajā plānā, kas bija sabiedriskajā apspriešanā līdz 20. jūnijam un ko paredzēts īstenot no 2023. līdz 2025. gadam, vairāk uzmanības tiks vērsts tieši uz izglītošanu un profilaksi, nevis reklāmu, mārketinga ierobežojumiem un akcīzes palielināšanu, kas līdz šim tā arī nav ieviesti.
To, ka aizliegumi nestrādā, apliecinot dati. Tad, kad ir spēkā alkohola iegādes aizliegums, esot lielāki patēriņa skaitļi, apgalvo alkohola tirgotāju un ražotāju pārstāvis. “Mēs patēriņa kultūru neizmainīsim tik lielā ātrumā, kā mēs vēlamies, kas ir dažu gadu periodā, bet tā patēriņa kultūra jau nāk un nāks, stipri uzlabosies,” sacīja Vītols.
Tam daļēji piekrita uzrunātie citu nozaru eksperti, kas par galveno šķērsli alkoholisma posta mazināšanai Latvijā uzskata izglītības trūkumu un to, ka sabiedrība patiesībā joprojām dzeršanu par īstu problēmu nemaz neuzskata.
Alkohols ir legāla viela, un neviens speciālists nesaka, ka Latvijai būtu jābūt atturības valstij, uzsvēra arī valsts galvenā narkoloģe Astrīda Stirna. Tomēr ir dzeršanas principi, kas veselībai nav tik kaitējoši. Tostarp valstīs, kur ir vīna ražošanas un dzeršanas tradīcijas.
“Itālija, Spānija Francija utt. Viņi alkoholu lieto vispār ēšanas laikā – pie pusdienām glāzi, bet mums tās tradīcijas – ar to glāzi nepietiek, mums vajag pudeli izdzert un varbūt ar to ir par maz,” sacīja Stirna.
Pasaules Veselības organizācija nerekomendē nekādas devas alkohola lietošanai, jo, kā uzsver eksperte, vīnu dzerošajās valstīs ir arī lielākais aknu cirozes slimnieku skaits. Latvijā ik gadu no alkohola izraisītām slimībām mirst cilvēki, un saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem pēdējos gados šis rādītājs pieaug.
