Cikla "Zeme, kur dzer" turpinājumā Latvijas Radio pēta, kādi liegumi draud cilvēkiem, kuru pārmērīga alkohola lietošana tiek fiksēta oficiāli.
ĪSUMĀ
- Pēc svinībām nolēma doties mājup ar auto un palika bez tiesībām
- Lielākā daļa autovadītāju pie stūres apzināti sēžas smagā reibumā
- 2020. gadā ar pirmreizēju alkohola atkarību reģistrēti 832 pacienti
- Pirmreizēji reģistrēto gadījumu skaits sarūk, bet atkārtoto alkohola atkarības ārstēšanu skaits – pieaug
- Lai arī Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka dati reģistrā jāievada gan valsts apmaksātiem, gan privātiem ārstiem, bieži tas netiek darīts
Pēc svinībām ar auto uz mājām
"Es nezinu, kas tagad būs, kā viņš ģimeni uzturēs. Tur taču mazais nesen piedzimis…" raizējās Ilona.
Lielas nepatikšanas Ilonas ģimenē ienāca negaidīti. Dēls Alvils, jauns stiprs vīrietis, tika pieķerts, braucot dzērumā. Viņš bija drauga dzimšanas dienas svinībās. Iedzēra, bet tomēr nolēma braukt uz mājām, jo nākamajā dienā esot bijis jābūt darbā. Paliekot uz gadu bez tiesībām, Alvils arī darbu zaudēja.
"Kā tā? Viņš taču vispār alkoholu lieto ļoti maz. Tāda liktenīga sagadīšanās. Būs tagad puikam cits darbs jāmeklē. Bez tiesībām vīrietim vispār ir grūti ko labu atrast," uzskata Ilona.
Katru gadu par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā tiesības tiek atņemtas trīs ar pusi tūkstošiem autovadītāju.
Termiņš ir atkarīgs no reibuma pakāpes.
Pie stūres apzināti sēžas smagā reibumā
"Šobrīd ir noteikta gradācija. Naudas sods ir no 210 līdz 2000 eiro. Bet daļā par vadītāja apliecības atņemšanas termiņu tas ir no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem. Piemēram, par vadīšanu reibumā no 0,5 līdz vienai promilei naudas sods ir no 430 līdz 640 eiro un vadītāja apliecība tiek atņemta uz vienu gadu. Attiecīgi, palielinoties šo promiļu daudzumam, mainās gan naudas soda apmērs, gan tiesību atņemšanas termiņš," skaidroja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Reibums virs pusotras promiles nozīmē, ka cilvēks zaudēs tiesības uz 5 gadiem. Neskatoties uz šādu risku,
divas trešdaļas – ap divi tūkstoši – vadītāju tiek pieķerti tieši smagā reibuma pakāpē.
"Tas nozīmē, ka tendence tāda, ka lielākā daļa sēžas pie stūres apzināti šādā reibuma pakāpē, nedomājot ne par sekām, kas var iestāties, ne par savu drošību, ne par citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību. Un no viņu puses tā ir apzināta rīcība," skaidroja Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks.
832 jauni pacienti ar alkohola atkarību
Nodzerot tiesības, autovadītājs zaudē arī ieroča turēšans atļauju, ja viņam tāda ir. Līdz ar to cilvēks, piemēram, vairs nevar strādāt par apsargu. Lai atjaunotu atņemtās autovadītāja tiesības un ieroču atļaujas, pēc lieguma beigām ir jāiziet pirmstermiņa veselības pārbaude. To veic specializētas komisijas, kuru sastāvā ir divi narkologi, psihiatrs, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs un ķirurgs. Viena no populārākām komisijām atrodas Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā.
"Specializētajā komisijā jāvērtē viņa veselības stāvoklis tāds, kāds tas ir tagad. Protams, ka nevar neņemt vērā to, kas ir bijis 20 gadus atpakaļ. Ja vērtē cilvēkus ar redzes traucējumiem, arī vērtē, kāds ir viņu stāvoklis un kas ir bijis iepriekš. Tieši tāpat ar psihiskiem traucējumiem," pastāstīja Psihiatriskās palīdzības dienesta vadītāja Iveta Ķiece.
Padziļināta informācija ir meklējama pacientu reģistrā, kurā tiek ievadīti un uzturēti dati par iedzīvotājiem ar noteiktām slimībām: tuberkulozi, cukura diabētu, onkoloģiskām saslimšanām, multiplo sklerozi, iedzimtām anomālijām, C hepatītu, HIV infekciju, psihiskiem un uzvedības, kā arī narkoloģiskiem traucējumiem.
Šo reģistru uztur Slimību profilakses un kontroles centrs. Jaunākie pieejamie dati ir par 2020. gadu – tad ar alkohola atkarību pirmreizēji tika reģistrēti 832 pacienti.
"Tas nenozīmē, ka tie ir tikai 832 pacienti valstī. Tie ir tie, kam pirmo reizi attiecīgajā gadā tika uzstādīta diagnoze "alkohola atkarība". Un proporcija vīrieši un sievietes – 78% ir vīrieši un 22% ir sievietes.
Visbiežāk alkohola atkarības diagnoze tiek uzstādīta vecumā no 35 līdz 60 gadiem,"
norādīja Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne.
Biežāk ārstē atkārtoto alkohola atkarību
Informācija par kopējo pacientu skaitu ar alkohola atkarību Latvijā apkopota netiek. Bet ir zināms, ka pirmreizēji reģistrēto gadījumu skaits sarūk, bet atkārtoto alkohola atkarības ārstēšanu skaits – pieaug.
"Ja paskatās datus citos griezumos, tad ir novērojams, ka pieaug tādu pacientu skaits, kuri atkārtoti atgriežas un ārstējas. Ja 2017. gadā tādu pacientu, kuri ārstējās gan ambulatori, gan stacionāri, bija 22%, tad 2021. gadā – jau 48%, tā kā dubultā vairāk," pastāstīja Aija Pelne.
Noteiktu slimību pacientu reģistrs bieži vien kļūst par šķērsli valsts apmaksātas palīdzības saņemšanai alkoholisma ārstēšanā.
Kopš padomju okupācijas gadiem iedzīvotāji baidās nonākt tā saucamajā uzskaitē, kas viņus ierobežos.
Piemēram, viņi nevarēšot saņemt pozitīvo medicīnisko atzinumu vadīt auto, turēt ieroci, iet jūrā, būt par pilotu vai tikt pie pielaides valsts noslēpumam.
"Protams, kad ārstam ir jāsniedz šis atzinums, ja reģistrā ir fiksēti šie cilvēka dati par saslimšanu, ārsts tad neapšaubāmi izmantos vairāk objektīvas izmeklēšanas metodes, kuras ir pieejamas gan analīžu veidā, gan psiholoģiskajā izvērtēšanā, lai paskatītos uz cilvēka personību, lai paskatītos, kā viņš tagad ir ticis galā ar to savu veselības problēmu. Bet tas nav tāpēc, lai cilvēku ierobežotu," izvērtēšanas procesu skaidroja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Landsmane.
Dati slimību reģistrā - nepilnīgi
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka dati reģistrā ir jāievada gan valsts apmaksātiem, gan privātiem ārstiem. Tomēr bieži vien tas netiek darīts, it sevišķi privātajā sektorā. Tāpēc noteikto slimību reģistra dati esot nepilnīgi, atzīst gan ārsti, gan ierēdņi.
Kas attiecas uz nodzertajām tiesībām, lielākā daļa no autovadītājiem tās atjauno. Kā liecina CSDD statistika, pagājušajā gadā to izdarīja 1757 iedzīvotāji, un vēl vairāk nekā pustūkstotis dzērājšoferu savas tiesības atjaunoja šogad.
Arī Alvils plānojot, kā to prasa likums, no jauna iziet apmācību autoskolā un pēc tam arī specializēto medicīnisko komisiju, lai atkal varētu sēsties pie stūres.
