Rīdzinieks Ivars mīl iedzert jau no agras jaunības. Ir bijuši labāki laiki, un ir bijuši arī grūti brīži. Pēc kāda sarežģīta plosta posma, nonākot izmisumā, vīrietis vērsās pēc palīdzības pie dziednieka, kas izmantoja hipnozi.
Viņš atminējās: "Nu neko. Man bija jānoguļas uz dīvāna. Viņš ieslēdza nomierinošu mūziku un kaut ko klusi runāja. Apmēram, ka alkohols ir kaķa čuras un ka man to nevajag. Tad vēl kaseti līdzi iedeva, arī ar kaut ko līdzīgu, kas bija pirms gulētiešanas jāklausās, jo tas viss iedarbojoties uz zemapziņu."
Ne hipnoze, ne ieraksti jaunajam vīrietim nelīdzēja. Bet nejēdzīgi iztērētas naudas bijis žēl. Savukārt stāsti par ātro un brīnumaino izārstēšanos joprojām tiek nodoti no mutes mutē, galvenokārt ar interneta starpniecību.
Vemšanas līdzeklis
Tīmeklī ir atrodamas arī pavisam barbariskas alkoholisma apkarošanas metodes. Piemēram, kādā vietnē starp daudziem vārdošanas pantiņiem ir arī ieteikums pagatavot dzērājam vemšanu izraisošu līdzekli. Puslitra pudeli vajagot piepildīt ar sausiem vistu mēsliem, pieliet pilnu ar degvīnu, siltā vietā 3–4 dienas ļaut ievilkties, tad izkāst un ļaut alkoholiķim izdzert visu. Tiesa, šāda metode var nopietni kaitēt veselībai.
Internetā var arī atrast dažādu dziednieku kontaktus. Dažiem pat ir savas mājaslapas. Latvijas Radio sazvanīja vairākus. Vizītes cena svārstās no 70 līdz 250 eiro.
Ja vēlaties sazināties ar sabiedrisko mediju žurnālistiem, kuri pēta šo tematu, rakstiet uz e-pasta adresi [email protected]
Visi materiāli tēmā "Zeme, kur dzer" pieejami šeit.
Viens dziednieks atbildēja: "Tur ir jānāk kādam līdzi, kas varbūt dzīvo kopā. Ir arī pamācības visādas, kas ir mājās jādara, bez buršanām, bez nekā. Jāstrādā arī pa medicīnas līniju, aknām, un tamlīdzīgi jāskatās. Pēc tam ar viņu aprunājas un uzliek programmu – vienaldzība uz alkoholu. Vairāk nekas nav."
Latvijas Radio: Hipnozei līdzīgs kaut kas?
Dziednieks: "Nav, nav. Var skaitīt kā grib, bet tā nav hipnoze. Ar hipnozi mēs strādājām 20 gadus atpakaļ. Tagad mēs nedarām muļķības kaut kādas. Ja jūs nesakārtosiet iekšas, tad jūs ejiet, kur jūs gribat, jēgas nekādas nav."
Savukārt otrs dziednieks atbildēja: "Es kā speciālists noņemu no viņa absolūti vēlēšanos un gribēšanu pret alkoholu. Nu un tad kodu pa virsu: uz gadu; divi, trīs, četri, pieci gadi."
Latvijas Radio: Kas tā par metodi ir?
Dziednieks: "Nu, mana metode. (..) Mans pienākums kā speciālistam ir noņemt nost dzeršanu un gribēšanu. Tā kā citiem speciālistiem to vajag darīt, kā es daru".
Trešais dziednieks: "Te ir jautājums, pirmkārt, pats galvenais, ja cilvēks pats grib no tā tikt vaļā, tad arī būs kaut kāds rezultāts. Ja cilvēks negrib, ja to gribat jūs, to grib mamma, sieva vai vēl kaut kas, tad rezultāta nebūs. Pats galvenais, lai viņš pats gribētu. Lai viņš pats sevi būtu novedis līdz tādam stāvoklim, ka pietiek vienreiz. Tad viss būs ok."
Ko saka mediķi?
Pie visiem trim dziedniekiem atkārtoti seansi neesot nepieciešami. Pietiekot ar vienu, kas ilgst no 20 līdz 50 minūtēm. Un pēc tam cilvēks vismaz gadu nedzeršot. Oficiālā medicīna šādu iespēju nenoliedz. Tas tā var notikt tajos gadījumos, kad alkoholiķis tiešām jau ir pats nobriedis atmest, skaidroja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Landsmane.
"Viņi grib tādu kā tūlītēju rezultātu, kas parasti, dodoties pie kāda šāda netradicionālo metožu pielietotāja, ir balstīta uz paša dzerošā cilvēka tādu suģestēšanu un viņa tādu maģisko domāšanu ticēt brīnumiem, ka šī būs tā diena, no kuras tad arī varēs pārtraukt lietošanu un ka tad tās parējās problēmas, kas būs saistītas ar kaut kādām dzīves grūtībām, sociālām un emocionālām problēmām, ka tās risināsies pašas no sevis, neko nedarot," viņa skaidroja.
Alkoholismam ir raksturīgs viļņveidīgums. Lielākā daļa pacientu pēc skaidrības periodiem tomēr atsāk dzert. Lai tas tā nenotiktu, Latvijā ir izstrādāts alkoholisma ārstēšanas klīniskais algoritms, kas balstās uz trīs vaļiem: medikamenti, psihoterapija un rehabilitācija. Terapija prasa trīs līdz piecus gadus.
Atlabšanas rādītāji Latvijā ir zemi: oficiālā statistika liecina, ka pēc ārstēšanas pilnībā pārstāj dzert tikai 20% pacientu.
Landsmane skaidroja: "Ļoti daudzi neizvēlas arī ilgtermiņā lietot rekomendētos medikamentus, ļoti daudzi neizvēlas pēcaprūpi. Jo tas arī daļēji ir saistīts ar to, ka daudziem vēl asociējas narkologa apmeklējums ar kaut kādām mistiskām uzskaitēm, kas viņus ļoti spēcīgi sociāli ierobežos, un tāpēc ir vēlēšanās savas problēmas slēpt vai arī iet kaut kur, kur nav šīs valsts apmaksātas programmas un tamlīdzīgi."
Vārdošana, hipnoze, kodēšana – alternatīvās alkoholisma ārstēšanas metodes, par laimi, īsti pacienta veselībai nekaitē. Tomēr cilvēks zaudē laiku, naudu, un bieži vien arī ticību tikt vaļā no alkohola atkarības.
Ārste norādīja: "Es pat teiktu tā: dažas no tām, ko viņi saprot par kodēšanu, ir metodes, kas ir apstiprinātas kā narkoloģiskās tehnoloģijas, piemēram, medikamentu implantācija. Bet tajā viņa izpratnē tā ir kaut kāda mistiska kodēšana."
Katru gadu Veselības inspekcija saņem vairāk nekā 10 sūdzības no alkohola lietotājiem. Lielākā daļa ir par autovadītāju tiesību atņemšanu vai ieroča turēšanas atļauju anulēšanu. Bet vairākas sūdzības pagājušajā gadā bija saistītas arī ar alkoholisma ārstēšanu. Piemēram, pacients tika ievietots stacionārā ar aknu un gastroenteroloģiskām problēmām, kuras bija radušās, jo viņš ilgstoši lietoja alkoholu. Pacienta stāvoklis strauji pasliktinājās, kad viņš izdzēra pandēmijas laikā ikvienā slimnīcā plaši pieejamo dezinfekcijas līdzekli, pastāstīja Veselības inspekcijas ārsts eksperts Jānis Bušs.
"Veselības aprūpes pārkāpumi šajā aspektā nav saskatāmi, jo dezinfekcijas līdzeklis tika izvietots saistībā ar epidemioloģisko situāciju. Ārstniecības personas nevarēja prognozēt, ka cilvēks lietos dezinfekcijas līdzekli sakarā ar alkohola atkarību," viņš teica.
Ja iedzīvotājiem ir pretenzijas par alkoholisma ārstēšanas kvalitāti, viņi var par to ziņot Veselības inspekcijai.
Taču to var darīt tikai tādā gadījumā, kad ir notikusi medicīniski atzīta ārstēšana. Ja pacients nav apmierināts ar kādu dziedniecības metodi, tad diemžēl sūdzēties nav kur – pats vien esi vainīgs, ka uzticējies.
