ĪSUMĀ:
- Pedagogu zemākā algas likme jau šomēnes būs 710 eiro.
- Vienošanās panākta, arodbiedrībai draudot ar piketu.
- Valsts finansējumu pedagogu algām saistīs ar kvalitātes rādītājiem. Tie būs nozīmīgāki nekā skolēnu skaits izglītības iestādē.
- Latvijas Lielo pilsētu asociācija norāda uz problēmām, saistot finansējumu ar izglītības kvalitāti.
- Paredzēts, ka līdz 2022.gada 1.septembrim zemākā algas likme sasniegs 900 eiro.
Pedagogiem lielāka alga pēc grafika jāsaņem jau šomēnes, tomēr tikai ar pedagogu arodbiedrības draudiem piketēt un garām iesaistīto diskusijām ir izdevies nonākt pie kompromisa.
"Mēs kopumā esam apmierināti, bet neizpaliek, protams, tā miele, ar kādām metodēm tas bija jāpanāk.
Ir svarīgi, ka šis solis uz priekšu ir sperts. Un kā Ministru prezidents teica, ir arī apņēmība īstenot nākamos grafika soļus," pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Vanaga teica, ka pēc valdības lēmuma iepriekš paredzētais pikets tiks atcelts. Viņa skaidroja, ka arodbiedrība ir apmierināta ar lemto, ka vidusskolām, kurās izglītības kvalitāte būs augsta, nebūs jāuztraucas par pastāvēšanu.
Neskaidrības par to, vai pedagogi jaunajā mācību gadā saņems lielāku algu, sākās jau augustā sākumā. Izglītības un zinātnes ministrija secināja, ka ar iegūto naudu no skolu tīkla reformas pietiek tikai atsevišķu skolu prēmēšanai, ne darba samaksas grafika paaugstināšanai, kā paši bija lēmuši gada sākumā. Pedagogu arodbiedrība ar to nebija apmierināta un, ja grafiku nepildīs, draudēja ar piketu. Pēc diskusijām gan valdības iekšienē, gan koalīcijas padomes sēdē tomēr risinājumu rada – naudu meklēs līdzekļos neparedzētiem gadījumiem, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas iekšienē.
Ministrija gan pedagogiem algu celt bija gatava tikai tad, ja naudu sasaistīs ar kvalitāti jeb rezultātiem centralizētajos eksāmenos. Vēlāk ministrija gan bija gatava kvalitātes kritērijus mīkstināt -
tika panākta vienošanās, ka, piešķirot finansējumu pedagogu algām, ņems vērā vidējo obligāto centralizēto eksāmenu indeksu, nevis zemāko, kā to paredzēja iepriekš. Vismaz 40% eksāmena atbilžu vajadzēs būt pareizām.
Ministrijas veiktie aprēķini rāda, ka 294 no visām vidusskolām šobrīd izpilda noteiktās kvalitātes prasības. 34 skolās eksāmenu rezultāti svārstās robežās no 35-40%. 11 skolās eksāmenu rezultāti sasniedz vien 30-35%, bet trīs skolās Latvijā vidējie eksāmenu rezultāti nesasniedz pat 30%. Tātad kvalitāte sagādā problēmas gandrīz 50 skolām.
"Tas dod Latvijas vidusskolām gan skaidru mērķi nākotnē, gan pietiekami reālu sasniedzamo rezultātu grafiku, kas neradīs šķēršļus tām skolām un tām pašvaldībām, kas nopietni grib investēt izglītībā. Es patiesībā esmu ārkārtīgi priecīgs par šo rezultātu," komentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"). Viņš norādīja, ka turpmākajos piecos gados eksāmenu indeksam vajadzēs būt 50% un vēl turpmāk 60%. Kvalitātes kritērijus skolām jāsāk pildīt ar 2020. gadu.
Priecīgs nav Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis. Viņš rēķina, ka, piemēram, Liepājā patlaban trīs vidusskolas neizpilda noteiktās prasības. Nākotnē plānots celt kvalitātes prasības un tad šo skolu būtu vēl vairāk. Ministra teiktais, ka vēl ir divi gadi, lai labotos, viņu nepārliecina.
"Mūsu ieskatā šī te labošanās varētu notikt tā, ka vidusskolas varētu sākt veidot iestāšanās eksāmenus, un tas nozīmētu, ka ļoti daudzi bērni paliktu bez vidējās izglītības pieejamības kā tādas vispār," teica Valainis.
Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks paredz, ka turpmāko piecu gadu laikā pedagogu atalgojumu pakāpeniski palielinās, līdz 2022.gada 1.septembrim sasniedzot 900 eiro par zemāko darba algas likmi. Grafiks paredz pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, pirmsskolā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās.
Vienlaikus grafiks paredz, ka finanšu līdzekļi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai tiek rasti no trīs avotiem - sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu, kā arī piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un vienlīdzības principu.
Papildu nepieciešamais finansējums pedagogu minimālās algas likmes paaugstināšanai ir 6,1 miljoni eiro 2018.gadā un vairāk nekā 17,5 miljoni eiro 2019.gadā un turpmākajos gados. Lai 2018.gadā nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 710 eiro, 2,8 miljoni eiro tiks nodrošināti no IZM resora, savukārt par atlikušo summu valdība atbalstījusi finansējuma pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, nodrošinot finansējumu arī Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Kultūras ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu pedagogu algu palielinājumam.
