Tur skaidro, ka šāds lēmums savulaik pieņemts tāpēc, ka Jurēvičs publiski nostājies pret būvinspektoru obligāto sertifikāciju. Viņa paša viedokli par šo jautājumu neizdevās noskaidrot, jo Māris Jurēvičs kopš vakardienas izvairās no sarunas ar medijiem.
Māri Jurēviču no LBS tās valde izslēdza 2011. gadā. Pamatojums – viņa darbības bijušas pretrunā nozares kolēģu attieksmei pret jauno būvniecības likumu.
"Viņš aktīvi un ar nepatiesas informācijas sniegšanu mēģināja apstrīdēt mūsu priekšlikumus. (..) Tā doma bija tāda, ka sertifikācija kā tāda nav vajadzīga,
jo viņš uzskata, ka, augstskolu pabeidzot, tu esi dikti gudrs, vairs nav ne profesionāli jāaug, ne kāda priekšā jāatskaitās par savu kompetenci. (..) Aicinājām uz valdes sēdi pārrunāt šīs lietas, viņš nenāca, jo bija ļoti aizņemts, bet skriet uz visām valdības sēdēm, Ekonomikas ministriju, kur tika izskatīti šie jautājumi, tur viņš bija klāt kā nagla," teica LBS valdes loceklis Romans Auniņš.
Auniņa teiktais labi sasaucas ar paša Jurēviča pausto intervijā Latvijas Televīzijai četrus gadus vēlāk. Toreiz tika nolemts, ka būvekspertīzes drīkstēs veikt tikai tie speciālisti, kas atkārtoti nokārtos eksāmenus un saņems pēc Zolitūdes traģēdijas izveidotā Būvniecības valsts kontroles biroja sertifikātu. Arī toreiz Jurēvičs kritizēja jauno kārtību.
"Man liekas, tam sākumam vajadzēja būt – skatīties pieredzi, kas ir ieguvuši pieredzi, kas ir strādājuši, tad lēnām salikt. Tagad tas tiek diezgan drastiski un diezgan finansiālām un administratīvām metodēm ieviests," toreiz teica Jurēvičs.
Lēmums izslēgt Jurēviču no Būvinženieru savienības gan neesot bijis saistīts ar viņa darbībām konkrētos būvobjektos.
"Par profesionālo darbību, ka viņš nebūtu profesionālis, mēs nevaram teikt. Pārmetumi bija, ka gandrīz visos iepirkumos, kuros viņa firma neuzvarēja, viņš obligāti apstrīdēja," atzina Auniņš.
Izslēgšana no Būvinženieru savienības gan nav likusi Jurēvičam zaudēt būvuzrauga sertifikātu. Pēc izslēgšanas viņš vēl vairākkārt to atjaunojis. LBS sola sertifikātu anulēt pēc notiesājoša tiesas sprieduma, ja tāds būs.
Pagaidām savienība grasās vērsties KNAB, lai iegūtu oficiālu apstiprinājumu tam, ka kriminālprocess tiešām ierosināts pret pašu Jurēviču, nevis kādu citu viņa uzņēmuma speciālistu. Tādā gadījumā varētu pieņemt lēmumu Jurēviča sertifikātu uz laiku apturēt.
Latvijas Televīzijai gan KNAB sīkāku informāciju pagaidām nesola. Arī ar pašu Jurēviču vēl joprojām nav izdevies sazināties, un arī viņa birojā vairs nesola, ka priekšnieks piezvanīs pats.
Jau ziņots ka KNAB ierosinājis kriminālprocesu par iespējamu kukuļa lielā apmērā izspiešanu par būvobjekta nodošanu ekspluatācijā un dokumentu viltošanu.
Pēc Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Panorāma" rīcībā esošas neoficiālas informācijas, KNAB redzeslokā nonācis būvuzraudzības uzņēmums SIA "Jurēvičs un partneri", un kukulis esot prasīts par vairāk nekā astoņus miljonus vērtā Siguldas sporta kompleksa nodošanu ekspluatācijā. Siguldas novada domē LTV apstiprināja, ka KNAB darbinieku interese tiešām saistīta ar sporta kompleksa būvniecību.
Raidījums "Panorāma", atsaucoties uz tā rīcībā esošo neoficiālo informāciju, vēstīja arī, ka KNAB pagājušajā ceturtdienā aizdomās par kukuļņemšanu aizturējis kādu būvuzraudzības uzņēmuma SIA "Jurēvičs un partneri" darbinieku. Neoficiāli zināms, ka pie viņa atrasti pāris desmiti tūkstoši eiro, bet ir aizdomas, ka lietā iesaistītā kukuļa summa ir krietni lielāka.
