''Teikšu tā godīgi, ārstēšana ir superīga…'' saka vīri, kuri te ārstējas no alkohola atkarības. Viņi ir gatavi izteikt savu viedokli par iespējamām pārmaiņām:
''Ļoti cilvēcīgas attiecības. Pret cilvēku attiecas kā pret cilvēku, kaut arī tu esi nogrēkojies. Mums palīdz atgriezties no tā grēka, tas jau pats svarīgākais. Katrā ziņā Strenči - tas ir nulle, salīdzinot ar šito vietu, esmu bijis arī Strenčos. Vienkārši tādu komandu, kā te ir, ir grūti salasīt.''
To, ka attieksme pret pacientu ir viena no Straupes slimnīcas ilgus gadus veidotajām tradīcijām uzsver arī virsārste Dace Raituma:
''Te ir bijuši fantastiski kolēģi dakteri Rudzīši, gan Viesturs, gan Edmunds, dakteris Strazdiņš iedibināja tradīcijas. Tradīcijas te ir bagātas, un kas vēl ir, - šeit ir izveidojies kolektīvs, kas šos pacientus mīl. Mīl - izklausās varbūt diezgan banāli, bet tas ir no tāda dvēseles viedokļa, viņi tiešām mīl šos pacientus, viņi netiek pazemoti, netiek apvainoti, jo galu galā nav jau noslēpums, ka medicīnā dzērāji nepatīk, viņš aiziet uz parasto nodaļu, tad viņu tur tā riktīgi sabar, viņš cilvēks jūtas pazemots, bet pie mums tas nenotiek, mēs viņus pieņemam, kādi viņi ir. Ne tikai medikamenti, bet tā ir arī saruna, tas, kā pret viņu izturas māsiņa, sanitārīte, kaut vai kā izturas virtuves darbinieki pret viņu.''
Neziņa par slimnīcas nākotni bažas raisījusi kolektīvā, ilggadējā medmāsa Gunta Mežaraupe domā, ka būs problemātiski, ja būs jābrauc strādāt uz Strenčiem:
''Pa tiešo autobuss neiet, paļauties tikai uz tehniku, mašīnas nav nekādas jaunās, tas būs ļoti grūti izdarāms.''
Savukārt sanitāre Svetlana Boicova atzīst, ka slimnīcas pārcelšanas gadījumā viņai būs jāpaliek bez darba:
''Man nav iespēju izbraukāt, un mums neiet tiešais transports uz Strenčiem, mums vajag ar diviem transportiem braukt, un tas nav reāli. Pirmais autobuss no šejienes iet uz Valmieru no rīta tikai 8, tas nav iespējams, man būs jāmeklē cits darbs.''
Argumentējot pārcelšanas nepieciešamību Straupes slimnīcas adresē, tiesa, pamatoti tiek norādīts gan par aprīkojuma neatbilstību, gan par telpu stāvokli un arī par vides pieejamību. Slimnīca atrodas Lielstraupes pilī, kur notikušas daudzas pārbūves un nepieciešami nopietni remontdarbi.
Bet virsārste noraida pārmetumus par to, ka slimnīca nevarētu pastāvēt finansiālā ziņā:
''Mēs neesam parādos un nekad neesam bijuši, nu mēs pa nullēm esam; pelnītāji mēs lieli neesam, bet es nezinu, vai medicīna ir kā tirgus, kur būtu tā riktīgi jāpelna? Mēs sniedzam pakalpojumu.''
Lai skaidrotu, kādas būtu iespējas narkoloģisko slimnīcu Straupē saglabāt, šonedēļ ar veselības ministri Andu Čakšu tikās Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, viņš atzīst, ka šī saruna viesusi cerību, ka slimnīca Straupē varētu palikt.
''Ministre teica, ka neiet runa par nekādu slēgšanu, iet runa par lietu sakārtošanu, iet runa par reorganizāciju. Es gribētu teikt tā, ka ir pāragri runāt par to, vai būs pāriešana uz Strenčiem vai nebūs, vai saglabāsies tādā veidā, kā pašlaik tur notiek viss tas pakalpojums. Ministre arī atzīst, ka Straupe - tas ir brends, kas nedrīkst pazust. Nākošais ir, vai šeit paliek stacionārs ar vārdu slimnīca, tas ir cits jautājums, pie kā mēs strādāsim, meklēsim tās labākās formas, vai šeit ir pielāgojams kā dienas stacionārs, kas varētu būt. Mēs zinām, tas nav nekāds noslēpums, ka daudzi cilvēki atbrauc, viņiem šeit ir vajadzīga tā saucamā atpumpēšana uz pāris dienām un viņš ir atkal ierindā,” klāsta Vents.
Šobrīd vēl norit slimnīcas darbības izvērtēšana, kā atzina pašvaldības vadītājs - pašai slimnīcai ir daudz iekšēji sakārtojamu jautājumu, bet pašvaldība sola arī no savas puses meklēt risinājumus, lai slimnīca paliktu:
''Ar deputātiem kopā jāizspriež, kādā veidā mēs esam gatavi visā šajā iesaistīties, vai mēs, pašvaldība, varam izskatīt iespēju pārņemt ēkas mūsu rīcībā, jo viņas pašlaik ir valsts pārraudzībā.''
Pašvaldības vadītājs uzsver, ka dialogs ar Veselības ministriju turpināsies.
