Tomēr Daugavpils pašvaldība šobrīd ir pasūtījusi vairākas ekspertīzes, lai noteiktu gaisa piesārņojuma, trokšņa un insolācijas jeb aptumšošanas līmeni mājām, kas nonākušas šī pārvada paēnā. Tas nepieciešams, lai izvērtētu kaitējumu un varētu noteikt atbilstošas kompensācijas katram tilta tuvumā esošajam īpašumam individuāli.
Ceļa pārvads pāri dzelzceļam Daugavpilī pilsētas plānos bija zīmēts kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem. Pirms trim gadiem, lai arī ne gluži tādā konfigurācijā kā cerēts, ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tika uzsākta tā būvniecība.
Pērn pārvada izbūve tika pabeigta, taču nesaskaņu starp pasūtītāju un izpildītāju un virknes nepilnību un to novēršanas dēļ tikai šī gada maijā 13,5 miljonus eiro vērtais pārvads tika nodots ekspluatācijā un atvērts satiksmes kustībai.
''Tas ir divlīmeņu ceļu pārvads, 340 metru garumā, kustība nodrošināta pa četrām braukšanas joslām, un klāt vēl gājēju celiņš. Tāpat izbūvēti pievada piebraucamie ceļi, kopumā 2,5 kilometru garumā. Kopējās izmaksas ir ap 15 miljoniem eiro. Problēmas vienīgi ir ar dzīvojamo māju attiecībā pret satiksmes pārvadu,'' stāsta projekta inženieris, Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādes “Komunālās saimniecības pārvalde” vadītāja vietnieks Artūrs Džeriņš.
Tomēr ceļu pārvada, kas ir vērienīgākais ceļu projekts Daugavpilī pēdējo gadu laikā, nodošanu ekspluatācijā ir aptumšojis, vārda tiešā nozīmē, paša pārvada izvietojums tuvu dzīvojamām mājām, atzīst Artūrs Džeriņš. Līdz ar pārvada izbūvi, vairāki nami pilnībā vai daļēji – kā Smilšu ielas iedzīvotāja Sergeja gadījumā – nonāca zem šī pārvada:
"Lūk, pa manas mājas logu skats uz tilta apakšu, te ir tumšs, jau trijos dienā nākas slēgt mājās gaismu. Putekļu un lielu trokšņu nav, vienīgi, ja kāda fūre nobrauc pāri, labi dzirdams, taču galvenā problēma, kas jārisina, ir tumsa. Blakus namiem ir vēl sliktāka situācija."
Par „Ķīnas mūri” šo pārvadu nosaukusi viena no vistuvāk pārvadam esošā nama pirmā stāva dzīvokļa iemītniece Zinaīda:
''Vairs neredzu saules lēktu, ir tumšs, bet naktī savukārt labi, nevajag gaismu slēgt iekšā, jo no tilta augšas lukturi spīd. Vienīgi žēl, ka vairs logu nevaru atvērt. Bet, ko tu padarīsi, esam jau pie tā pieraduši…"
Vairāk nekā 10 iedzīvotāji ar sūdzībām un konkrētu prasību apturēt pārvada būvatļauju vērsās Daugavpils Pilsētplānošanas un būvniecības departamentā.
"Mēs sākotnēji saņēmām iesniegumu par būvatļaujas apstrīdēšanu, kaut arī termiņš tam jau ir beidzies. Būvvaldes pieņēma lēmumu atteikt, tad viņi vērsās domē, un arī dome šo prasību viņiem atteica,'' apliecina departamenta vadītāja Santa Pupiņa.
Iedzīvotāju sūdzības nonāca arī galvenās uzraugošās institūcijas – Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB), arī te iesniegtā prasība vainagojās ar līdzīgu rezultātu.
''Mums bija ienākušas sūdzības par objektu ar domu, ka vajadzētu atcelt pieņemšanas ekspluatācijā aktu. To mēs nedarījām. Tam pamata nav. Jo mēs, kontrolējot būvdarbus un pieņemot objektu ekspluatācijā, kontrolējam būves atbilstību būvprojektam. Nekādas problēmas mēs tur nesaskatījām. To, vai būvprojekts ir akceptēts, ievērojot visas intereses, mēs nepārvērtējam,'' stāsta Būvniecības kontroles departamenta direktors Māris Demme.
Tiesa jau ir pēdējā instance, kur vērsušies ar Daugavpils satiksmes pārvada izbūvi neapmierinātie daugavpilieši. Tieši šodien ir pirmās lietas izskatīšana Rēzeknes tiesu namā, kopumā saņemti vairāki iesniegumi.
''Ir vairāki cilvēki vērsušies tiesā, bet pagaidām tas vēl nav nonācis līdz administratīvajai lietai. Pašlaik izskatām vienu lietu, kurā vērsās privātpersona. 24. septembrī rakstveida procesā tiesa lems jautājumu par Būvniecības valsts kontroles biroja lēmuma tiesiskumu par objekta nodošanu ekspluatācijā. Lietas dalībnieki procesā nepiedalās, tiesnese skatās iesniegtos dokumentus un paskaidrojumus un pieņem lēmumu,'' skaidro tiesas kancelejas vadītāja Ināra Laputjova.
Faktiski tās jau ir vairākas lietas, kas figurē tiesvedībā pārvada kontekstā
''Šeit ir divi procesi, viens ar BVKB, kur ir apstrīdēts ekspluatācijā pieņemšanas akts, otrs, saistībā ar pašvaldību, ir par būvniecības noteikumu pareizību un likumību. Bet šie termiņi ir nokavēti, iedzīvotājiem ir mazas iespējas panākt taisnību. Bet redzēs, ko tiesa lems,'' atzīst Santa Pupiņa.
Iedzīvotāji vēlas saņemt kompensācijas par radītajām neērtībām un par to, ka to īpašumiem kritusies vērtība.
Šobrīd aktīvi šo iedzīvotāju pusē nostājas Daugavpils eksmērs Andrejs Elksniņš.
''Ja tiek traucēta skata tiesība, samazinās saules plūsma dzīvojamo māju logos, iedzīvotājiem ir tiesības vērsties pašvaldībā un lūgt kompensāciju. Vēl jo vairāk, kā šajā gadījumā, kad pārvads tika būvēts bez saskaņojumiem namu tuvumā, un daudziem iedzīvotājiem ir saplaisājušas gan māju sienas, gan pamati. Tas būtu tikai godīgi, sniegt iedzīvotājiem šo taisnīgo atlīdzinājumu. Turklāt to ir solījusi jebkura domes vadība. Šobrīd, kad politisku iemeslu dēļ dome ir iestājusies pret iedzīvotājiem un kompensācijām un savu kļūdu atzīšanu, iedzīvotajiem vienkārši nav cita ceļa, kā vērsties tiesā, lai ar tās palīdzību saņemtu nepieciešamās kompensācijas,'' spriež Elksniņš.
Tie ir ap 150 tūkstoši eiro, ko jau caur tiesu kompensācijās vēlas saņemt iedzīvotāji. Visam jābūt pamatotam, apelē esošais Daugavpils domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs, tāpēc pārvada tuvumā sāktas vairākas ekspertīzes, nosakot gaisa piesārņojuma, māju aptumšošanas un trokšņa līmeņus.
''Šī summa tiks noteikta uz rādītāju starpību. Mums kā pašvaldībai jārīkojas saskaņā ar likumu par pašvaldībām, par naudas un līdzekļu izšķērdēšanu. Ja mēs arī veiksim kompensācijas, ir svarīgi, lai tas ir dokumentāli pamatots,'' saka Prelatovs.
Šodien sāktā tiesvedība Rēzeknes tiesu namā ir par globālāku lietu – paša pārvada nodošanas ekspluatācijā pamatotību. Faktiski tas uzdod jautājumu par pārvada tālāku nākotni.
Satiksmes pārtraukšanas iespēju uz pārvada Daugavpils dome izslēdz.
''Ko tilta aizvēršana dos iedzīvotājiem? Nekad neviena tiesa, domāju, nelems par tilta demontāžu, lai atgrieztu to situāciju, kāda bija. Tilts ir uzbūvēts. Tas ir uzbūvēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, to ir apstiprinājis arī BVKB, pieņemot objektu ekspluatācijā. Mēs kā pašvaldība savu darbu, kas mums bija uzdots, esam izdarījuši. Tālāk jau laikam paliek sabiedriskais, politiskais jautājums,'' skaidro domes izpilddirektore Sabīne Šņepste.
Šobrīd Daugavpils jaunatklātais ceļu pārvads un tā „ēnas” puses, kā var nojaust pēc esošajām norisēm, jau kļūst par bumbu politisko spēlētāju rokās pirms nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Jautājums, vai no tā labumu gūs Daugavpils iedzīvotāji.
