Auto vadīšana bez rokām – Latvijā nebija pielāgotu auto
Gatis Caunītis no Kokneses auto vada ar kājām. Ar veiklu kājas kustību viņš atver ārdurvis un aicina pievienoties braucienam ar viņa auto.
Šofera kustības ir veiklas. Ar vienu pēdu ātrumu pārslēgu ieliek atpakaļgaitā, sagriež stūri, pa to laiku ar otru pēdu nospiež akseleratora pedāli. Un auto no pagalma jau izbraucis.
Vīrietis pastāstīja, ka tiesību iegūšana bija garš un piņķerīgs process. Latvijā nebija nevienas mašīnas, kas būtu pielāgota kājas vadībai. Varianti bija ārzemēs un ļoti dārgi.
"Uz zemes pie pedāļiem atrastos tāds šķīvītis, kas funkcionētu kā stūre. Līdz ar to man nevajadzētu celt augšā kāju uz stūres un es varētu lejā grozīt stūri," par ideālo variantu stāsta Gatis.
Beigās izdevās iemācīties braukt ar parastu, nepielāgotu auto. Vienīgais ierobežojums – vadīt var tikai ar automātisko ātrumkārbu aprīkotu mašīnu. Kārtojot tiesības, bijušas dažādas mulsuma situācijas, bet grūtākais bija iemācīties piesprādzēties.
"Gandrīz vairāk nekā mēnesi tas bija, vienkārši darot vienu lietu. Piesprādzēties.
Paņemot jostu, novelkot uz leju, pārņemot ar otru kāju un tad iesprādzējoties. Šis mehānisms, algoritms tika iekalts. Viss pārējais ir vienkārši," saka vīrietis.
Brauciens ir mierīgs. Iepriekšējā dienā auto diski tikuši piedzīti pilni ar sniegu, tāpēc šodien, braucot ātrāk, jūtama stipra vibrācija. Pati stūrēšana notiek tikai ar vienu pēdu, jo otra pārvalda pedāļus. Spilgti atmiņā palicis izbrauciens ar “Ferrari” pa Vācijas autobāni, kad braukts ātrāk par divsimt kilometriem stundā.
"Ir apturējusi [policija], un esmu nopelnījis arī sodus. Es dzīvoju tāpat kā visi pārējie. Es nejūtos citādāks, un, ja man nebūtu bijis kāds sods, es uzskatītu, ka neesmu nodzīvojis dzīvi ar kaifu," uzsver šoferis.
Bet pašlaik Gatis var darīt lietas, kas ir tik pašsaprotamas.
"Manā gadījumā autovadītāja apliecība un mašīna ir mobilitātes brīvība. Kā es esmu teicis, tā ir zelta atslēdziņa uz to, ko varu izdarīt šobrīd.
Ja nebūtu vadītāja apliecības, es noteikti nebūtu sasniedzis tik daudz. Nodibinājis savu uzņēmumu, nebūtu atradis savu sirdsdraudzeni un nebūtu iegādājies savu privāto dzīvesvietu. Un nebūtu iespējams virzīties ar maziem solīšiem uz pilnīgi neatkarīgu dzīvi," uzsver vīrietis.
Katram auto cita pielāgošana
Atslēga brīvībai. Tā klienti saka arī Normundam Smiltniekam, kurš strādā sociālās integrācijas valsts aģentūrā. Tā ir vienīgā institūcija Latvijā, kur aprīko un apstiprina auto ar rokas vadību. Darbnīcā gada laikā tiek izveidotas ap 30 rokas vadības sistēmu. Katram auto nedaudz atšķirīga. Auto aprīkošanas eksperts rāda visbiežāk pasūtīto mehānismu, ko uzstāda ar automātisko ātrumkārbu aprīkotām mašīnām.
"Šis konkrētais ir jau gatava sagatave sarežģītajam mehānismam, kur ir iespēja nospiest bremzi. Uzdot gāzi, ja nepieciešams, ir iespējams nofiksēt bremžu stāvokli," stāsta Smiltnieks.
Ir arī sistēma, kas paredzēta manuālajai ātrumkārbai. No tām meistari klientus cenšas atrunāt, jo ar vienas rokas kustībām ir sarežģīti pārvaldīt trīs pedāļus, īpaši, ja ikdienā jābrauc pa Rīgu.
"Gadās klienti, kas visu mūžu ir braukuši ar mehānisko kārbu. Viņam tā mašīna ir tik labiņa, ka viņš negrib šķirties no viņas un pirkt automātisko, pārmācīties. Šādos gadījumos mēs būvējām uz mehāniskās kārbas," stāsta meistars.
Tāda sistēma tiek vadīta ar labo roku. Tā atrodas blakus labajai kājai. Metāla konstrukcijas galā ir melna bumba, kas jāsatver. Tās griešana ar delnu pulksteņrādītāja virzienā spiež akseleratora pedāli. Bumbas spiešana uz leju izspiež sajūgu, bet virzīšana uz priekšu – nospiež bremzes.
Vienas mašīnas pielāgošana maksā ap 1000 eiro, lielākoties izmaksas gan sedzot valsts. Ārzemju varianti maksā ap 3000 eiro.
Tikai viena nedzirdīgo autoskola
Cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi, auto vadīšanas tiesību iegūšanas process nav vieglāks. Latvijā ir tikai viena nedzirdīgo autoskola. Tas ir sociāls uzņēmums, un tajā strādā divi instruktori. Auto vadīšanas praktisko nodarbību puisim Ralfam ar dzirdes un kustību traucējumiem apmāca Santa Beitāne.
Instruktore neslēpj, peļņa ir maza. "Tas nav ļoti ienesīgs projekts. Tas ir vairāk tāds sirds darbs," viņa saka.
Arī instruktore norāda, ka auto ir mobilitātes brīvība.
Pēc garajām apmācībām ar audzēkņiem izveidojas īpašs kontakts un ir patiess prieks tos satikt pie auto stūres.
Arī Ralfs, kuram šodien ir braukšanas apmācības, par iespēju sēsties pie stūres ir sajūsmas pilns.
