Ždanoka EP sarīko izstādi par nacisma atdzimšanu Baltijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

„Veidojot demokrātiju vai atjaunojot nacismu - Baltijas valstis krustcelēs”. Šāds nosaukums dots Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas sarīkotajā izstādē Eiropas Parlamentā, kas ar stendiem un fotogrāfijām cenšas uzsvērt nacisma izpausmes Baltijas valstīs un arī Latvijā.

Foto attēlos redzami leģionāri pie Brīvības pieminekļa, Lielvārdes jostas zīmes, strīds par Uzvaras pieminekļa aizliegumu. Ždanokas izstāde Parlamenta centrālajās telpās tika aizliegta, taču tā tik un tā tika uz stundu eksponēta vienā no parlamenta telpām.

„Aizliegtā izstāde,” tā Tatjana Ždanoka nodēvējusi savu jaunāko aktivitāti, kurā vērienīgos stendos un krāsainos attēlos skaidrotas neonacisma izpausmes Baltijas valstīs, arī Latvijā.

Tekstā minēts, ka joprojām plašā Baltijas sabiedrības daļā pēc neatkarības atgūšanas manāmas simpātijas pret nacismu un tas īpaši izpaužoties politiķu un žurnālistu teiktajā. Izstādē angļu valodā izstāstīti, pēc izstādes autores domām, spilgtākie problēmu paraugi, piemēram, 16. marta leģionāru piemiņas pasākumi Rīgā.

Fotogrāfijās redzami gan paši leģionāri, gan ceremonija pie Brīvības pieminekļa. Blakus klāstīti Latvijas centieni iznīcināt Uzvaras pieminekli, kas celts par godu Latvijas atbrīvotājiem no nacisma. Minēts Bauskas piemineklis, kas celts par godu cīnītājiem pret Padomju armiju, attēlotas Lielvārdes jostas zīmes un tautas deju kolektīvi, kuri dejā veido ugunskrustu.

Ždanokas izstādi Eiropas Parlamentā aizliedza, atzīstot par neatbilstošu Eiropas nāciju izlīguma ideāliem. Tāpēc Ždanoka to nodēvēja par „Aizliegto izstādi” un uz vienu stundu atvēra kādā no attālākajām parlamenta telpām ēkas piektajā stāvā, kas ir viņas pārstāvētās politiskās grupas „Zaļo un Eiropas Brīvās alianses” rīcībā.

Uz izstādes atklāšanu bija sapulcējušies ap 30 cilvēku, kuru vidū bija arī vairāki kreisie deputāti, pārstāvji arī no Baltijas. Viņu vidū arī Maksims Reva no Igaunijas, kurš ir viens no Bronzas kareivja demontāžas nemieru iniciatoriem Igaunijā.

Ždanoka neatklāja vai izstādes rīkošanai finansējums saņemts no Krievijas.

Vēlāk komentējot izstādi, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete atzina, ka pret šo darbu ir ļoti grūti ierosināt tiesvedību, jo katrs citāts ir meistarīgi veidots un ielikts citā konteksta, kas liek domāt, ka izstādi veidojuši daudz profesionālāki cilvēki, nekā Ždanokas palīgi. Kalniete neizslēdza, ka tās veidošanā ir piedalījušies Krievijas politehnologi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti