"Aizliegtā paņēmiena" eksperimentā pārbaudīja antivielas pēc "Pfizer" otrās vakcīnas un "AstraZeneca" pirmās vakcīnas. "Gulbja laboratorijas" pārbaudē tika secināts, ka pēc "AstraZeneca" vakcīnas antivielu ir mazāk.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja stāstīja, ka ikdienā pēc vakcinācijas netiek noteiktas antivielas, lai vērtētu to aktivitāti. Konkrētā metode, kas tika izmantota raidījumā, palīdz noteikt, vai vispār cilvēkam ir antivielas, bet nevar noteikt, vai to ir pietiekami.
Zavadska norādīja, ka tad, kad vakcīnas tiek reģistrētas, tiek pētīta arī antivielu veidošanās – ar citu zinātnisku metodi. Tiek vērtēts antivielu veidošanās ātrums, gan ņemot vērā dzimumu, gan vecumu, pārbaudot ap 100 000 cilvēku. Pēc Zavadskas teiktā, vakcīna 100% gadījumu novērš smagu saslimšanu ar Covid-19 līdz 65 gadu vecumam. Cilvēkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, to novērš 80% gadījumu, arī atlikušajos 20% gadījumu saslimšana aizritēs mierīgāk.
Zavadska aicināja antivielu noteikšanu atstāt ārstu ziņā, lai viņi varētu komentēt, ko tas īsti nozīmē.
"Šāda interese vienkārši mulsina prātus," Zavadska izteicās par raidījuma eksperimentu.
Viņa piebilda, ka antivielas nav arī vienīgais aizsardzības mehānisms. Ļoti svarīga ir arī šūnu imunitāte.
Latvija turpina izmantot "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas
Vēl arī Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja sacīja, ka Latvijā pašlaik nav nepieciešams apturēt ražotāja "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas "Vaxzevria" izmantošanu kādai grupai, jo cēloņsakarība starp trombozēm un vakcīnu joprojām nav pierādīta. Zavadska uzsvēra, ka trombozes gadījumi ir arī ļoti reti – viens no 100 000 gadījumiem. Pēc Lieldienām tiek solīts plašāks Eiropas mediķu vērtējums.
Zavadska uzsvēra, ka būtu potējusies ar "Vaxzevria", ja tā būtu pirmā reģistrētā vakcīna. Viņa jau iepriekš tikusi potēta ar "Pfizer/BioNTech", kas tika reģistrēta pirmā, tāpēc ar to tika sapotēti daudzi mediķi. Pēc Zavadskas teiktā, arī viņa būtu apjukusi saistībā ar notiekošo ap vakcīnām, ja nebūtu mediķe. Tāpēc viņa aicināja uzticēties speciālistiem, izrunāt potēšanu ar ārstu, nevis balstīt savu izvēli par veselību plašsaziņas līdzekļu ziņotajā.
Vienlaikus Zavadska uzsvēra, ka nevērsīsies pret LTV žurnālistiem. Viņa norādīja, ka šajā krīzes situācijā gan mediķiem, gan citām jomām ir "jāstrādā kopā, lai nonāktu līdz jaunai normālai dzīvei".
Ko nozīmē antivielas organismā pēc vakcinācijas
Zāļu valsts aģentūra (ZVA) informē, ka Covid-19 vakcīnas cilvēka organismā stimulē gan antivielu veidošanos, gan šūnu imunitāti, kurā iesaistītas tādas šūnas kā citotoksiskie T limfocīti jeb galētājšūnas un līdzētājšūnas. Abi šie imunitātes pamata mehānismi ir vienlīdz nozīmīgi kopējai aizsardzībai pret saslimšanu ar Covid-19.
Turklāt imūnsistēmai piemīt atmiņas funkcija, proti, spēja atpazīt un atcerēties konkrētu slimības izraisītāju (koronavīrusu) un mobilizēt organisma resursus cīņai pret to, stimulējot jaunu antivielu un aizsargājošo šūnu veidošanos pēc saskares ar šo vīrusu. Tas nozīmē, ka antivielu līmeņa daudzuma organismā noskaidrošana vien nesniedz pilnu informāciju par vakcīnas nodrošināto aizsardzību pret slimību.
Lai gan pasaulē ir pieejami dažādi testi antivielu noteikšanai jeb seroloģiskie testi, šos testus izmanto, lai noskaidrotu, vai cilvēks jau iepriekš bijis inficēts ar Covid-19. Ar testiem vērtē antivielu veidošanu pret vienu vai diviem vīrusa proteīniem – pret pīķa proteīnu (jeb S proteīnu) vai nukleokapsīdu. Pozitīvs tests, nosakot antivielas pret pīķa proteīnu, var norādīt gan uz jau iepriekš iegūtu infekciju, gan uz saskaršanos ar vakcīnu.
ZVA norādīja, ka antivielu testi nav apstiprināti, lai vērtētu imūno atbildes reakciju pēc vakcinācijas vai salīdzinātu dažādu vakcīnu efektivitāti, un testu klīniskā lietderība šādam nolūkam nav pierādīta. Pirmkārt, testi nav standartizēti, atšķiras to jutīgums un specifiskums. Otrkārt, pašlaik vēl nav zināms, cik daudz antivielu nepieciešams, lai cilvēks būtu pasargāts no jaunas vai atkārtotas saslimšanas, tāpēc antivielu testu rezultāti ir grūti interpretējami. Treškārt, antivielu testi nesniedz nekādu informāciju par šūnu imunitāti, kas arī ir svarīga daļa no kopējās imūnsistēmas atbildes reakcijas.
Latvijā Covid-19 testēšanā plaši izmantotā koronavīrusa ribonukleīnskābes (RNS) noteikšanas polimerāzes ķēdes reakcijas (P\KR) testa rezultāti uzrādīsies pozitīvi tikai tad, ja cilvēks testēšanas laikā būs inficējies ar koronavīrusu, kas izraisa saslimšanu ar Covid-19. Tests ir paredzēts vīrusa RNS klātbūtnes cilvēka organismā noteikšanai. Vakcinējoties pret Covid-19, cilvēka organismā netiek ievadīts vīruss, tāpēc šis tests nav lietderīgs, lai pārliecinātos par vakcīnas iedarbību.
Vakcīnu klīniskajos pētījumos galvenais vakcīnu efektivitātes rādītājs bija laboratoriski apstiprināti simptomātiski Covid-19 gadījumi, salīdzinot šādu gadījumu skaitu pētījuma dalībnieku grupā, kuri saņēma Covid-19 vakcīnu, un kontroles grupā. Visas pašlaik izmantotās vakcīnas uzrāda pietiekamu efektivitāti visās vecuma grupās, kurās tās tiek izmantotas.
