«Zaudētais siltums». Daugavpilī māju siltināšana notiek ļoti kūtri; iedzīvotāji baidās no kredītsaistībām

Daugavpilī ir ļoti zema aktivitāte daudzdzīvokļu māju siltināšanā. Pašvaldībā un arī paši iedzīvotāji to skaidro ar zemo ienākumu līmeni un bailēm no kredītsaistībām. Pat iespējas iegūt valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” atbalstu vai arī vietējās pašvaldības līdzfinansējumu Daugavpils pilsētā siltināšanas procesu nav paātrinājusi.

ĪSUMĀ:

"Zaudētais siltums". Daugavpilī māju siltināšana notiek ļoti kūtri; iedzīvotāji baidās no kredītsaistībām
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Latgales reģions ir visneaktīvākais daudzdzīvokļu māju siltināšanā

Daugavpils – Latvijas otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita aiz Rīgas. Pirms diviem gadiem Daugavpilī bija nedaudz pāri par 82 tūkstošiem iedzīvotāju. Šķiet, liela pilsēta, līdz ar to ir lielākas iespējas daudzpusīgi attīstīties, taču to nebūt nevar teikt par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanas aktivitāti.

Vietējie iedzīvotāji uzskata – pilsētā ir palicis maz jauniešu, kuri skatās nākotnē, savukārt vecākā vai vidējā gadagājuma cilvēkiem siltināšana nav izdevīga. Tāpat viņi neticīgi izturas pret domu, ka māju siltināšana varētu kaut ko mainīt, un uzsver, ka ir nabadzīgs reģions ar mazām algām.

Latgale ir visneaktīvākā daudzdzīvokļu māju siltināšanā. Kopš 2016. gada ir pieejama “Altum” daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes atbalsta programma, kurā ir iespēja saņemt grantu līdz pat 50 procentiem. Un Latgales reģions grantu iespējas atdod citiem.

“Latgales reģions ir vismazāk aktīvākais šī finansējuma apgūšanā, no Latgales esam saņēmuši programmā 49 pieteikumus, kas veido tikai 5 procentus no kopumā iesniegtajiem projektiem no visas Latvijas,” pastāstīja Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.

Iemesli mazajai aktivitātei Daugavpilī – parādi, naudas trūkums, iedzīvotāju nespēja vienoties

Puse no pieteikumiem ir no Rēzeknes pilsētas, taču no Daugavpils vien četri. To, kādēļ Daugavpils pilsētā siltināšana nav guvusi atsaucību, jautāju lielākajam pilsētas dzīvokļu apsaimniekošanas uzņēmumam – SIA “Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”. Uzņēmums apsaimnieko ap 790 dzīvojamo māju, no kurām siltinātas vien 14.

“Parādi, nav naudas, daudzi iedzīvotāji paši nevar vienoties, puse mājas grib, kaut kas negrib.

Un tā ir lielākā problēma,” uzņēmuma pārstāvis Edgars Andrjuščenko minēja iemeslus, kas traucējis virzīties uz mājas renovāciju.

Neesot tā, ka iedzīvotāji nebūtu informēti par māju siltināšanas iespējām, gūstot “Altum” vai arī vietējās pašvaldības atbalstu.

“Katrā namu apsaimniekošanas iecirknī ir meistari, kuri ir atbildīgi par savām mājām. Skaidrs, ka ne katrā sapulcē un ne katrā tikšanās reizē viņi stāsta par šīm renovācijām, bet vismaz reizi gadā viņi atgādina. Bet tāpat lielākajai daļai nav naudas un daudzus biedē vārds “kredīts”,” skaidroja Andrjuščenko.

2010. gadā Daugavpils pilsētas pašvaldībā bija pieejams līdzfinansējums energoefektivitātes veikšanai daudzdzīvokļu mājām. Sākumā līdzfinansējuma summa bija pat 80 procenti, vēlāk gan samazinājās uz 60 procentiem.

“Izmantojot šo iespēju, tika renovētas sešas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Kopējā pašvaldības līdzfinansējamā summa sastādīja 1 miljonu 161 tūkstoti,” norādīja Andrjuščenko.

Lielāks pieprasījums ēku renovācijā ir pēc darbiem, kuri ir lētāki

Daugavpils pilsētas pašvaldības Īpašumu pārvaldīšanas departamenta vadītāja Ivonna Funte atzina, ka kopumā interese nav bijusi liela un iedzīvotāji paši aicinājuši sniegt finansiālu atbalstu mazākiem darbiem. 2017. gada beigās pašvaldība atteicās no līdzfinansējuma piešķiršanas māju siltināšanai.

“Vairākums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs izteicās par daļēju māju renovāciju, piemēram, jumta seguma atjaunošanu, bēniņu siltināšanu, ārdurvju un logu uzstādīšanu koplietošanas telpās,” skaidroja Funte.

Šobrīd pašvaldības līdzfinansējumu var iegūt 80 procentu apmērā no tehniskās dokumentācijas un energosertifikāta kopējām izmaksām, vai, piemēram, 30 procentu apmērā no galu sienu siltināšanas, jumta nomaiņas, bēniņu siltināšanas vai koplietošanas telpu logu un durvju nomaiņas. Vislielākais pieprasījums ir pēc darbiem, kuri ir lētāki.

"2020. gadā izpildīti darbi 91 mājā, kopsumma 419 tūkstoši 839 eiro, 2021. gadā – 80 mājām piešķirta līdzfinansējuma summa 322 773, 2022. gadā ieplānots 31 mājai, ir kritums vērojams, un kopsumma 228 987 eiro,” komentēja Ilona Funte.

Atbalsta iespējas samazinās gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai.

“Ņemot [vērā] siltumenerģijas izmaksu pacēlumu, jāatrod līdzekļi siltumapkurei. Pašvaldības iespējas ir mazākas, tāpat arī iedzīvotājiem jārēķinās, jo kādu daļu iepriekšējos gados varēja novirzīt kredītsaistību dzēšanai, tad tagad mēs neviens uz šo brīdi nevaram zināt, cik daudz no mūsu algas būs jāapmaksā siltumapkurei,” skaidroja Ilona Funte.

Šobrīd jaunus pieteikumus energoefektivitātes uzlabošanai no daudzdzīvokļu mājām “Altum” nepieņem, jo esošais finansējums jau ir rezervēts.

Taču ir plānots, ka šī gada beigās tiks atvērta jauna programma daudzdzīvokļu māju renovācijai un energoefektivitātei. Taču daugavpilieši atzīst, ka, īpaši domājot par šā brīža nestabilo situāciju, šādi darbi nebūs prioritāte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt