Guntas Salenieces bērnība pagāja pamatīgajā Stabu ielas ēkā. Viņas tēvs mākslas zinātnieks Arnolds Salenieks visu mūžu vāca pierakstus par latviešu māksliniekiem un veidoja savu bibliotēku.
Mūža nogalē māksliniekam kā politiski represētajam piešķīra jaunu dzīvoklī. Savas personīgās mantas viņš pārveda, bet grāmatas un pierakstus nepaspēja – jaunais īpašnieks ielika jaunas durvis un nomainīja atslēgu. Kopš tā brīža neviens no tuviniekiem dzīvoklī nav bijis.
Policija aptuveni deviņus gadus izmeklēja lietu par patvarīgu rīcību. Šā gada janvārī to izbeidza - noilguma dēļ.
Meita lēmumu saņēmu dienu pēc tam, kad viņas tēvs aizgāja mūžībā. Latvijas Televīzijai policijā skaidroja, ka lieta nodota prokuratūrai, un neviens nav lietas kursā, lai sniegtu interviju. Noprotams, ka tai vairākkārt mainījušies izmeklētāji. Prokuratūra patlaban, pēc radinieku lūguma, vērtē, vai lieta izbeigta pamatoti.
Kur palikušas grāmatas un pieraksti tā arī nav zināms. Ēka pieder kādam Nīderlandes pilsonim. Sazināties ar viņu neizdodas. No ēkas iznāk kāda sieviete, kas priekšā stādās kā īpašnieka pārstāve. Viņa skaidro, ka mākslinieka bijušajā dzīvoklī grāmatas vairs nav. Tur notiek remonts.
Tomēr ielaist Latvijas Televīzijas filmēšanas grupu, lai par to pārliecinātos, viņa atsakās. Mākslinieka meita netic, ka tēva tik rūpīgi krātie materiāli var tik vienkārši aiziet nebūtībā.
