Zatlers: Šoreiz esam 16.martam gatavi labāk nekā iepriekšējos gados

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latviešu leģionāru piemiņas dienā 16.martā šogad ir gaidāmi augstāki drošības riski, un situācija varētu būt citādāka nekā pērn, tā secina tiesībsargājošās institūcijas. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadība gan ir pārliecināta, ka likumsargi 16.martam ir pilnībā gatavi un pērn grozītais likums ļaus izvairīties no citos gados pieredzētām konfrontācijām.

Brīvības pieminekļa apkaimē 16.martā pieteikti trīs latviešu leģionāru piemiņas pasākumi. Divos pasākumos pie Brīvības pieminekļa un Doma laukumā plāno pulcēties arī leģionāru pretinieki. Tiesībsargājošo institūciju vērtējumu par riskiem trešdien uzklausīja arī Saeimas Nacionālās drošības komisija. Pēc tās vadītāja Valdis Zatlera (Reformu partija) teiktā, izmaiņas likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” vairs nepieļaus strīdus - atļaut vai neatļaut pasākumus. Rīgas domes pienākums būs tos nošķirt.

„Rīgas dome vairs nevarēs teikt, ka viņi neko nezina. Viņiem būs jānodala šie konfrontējošie pasākumi. Ja kāds to pārsūdzēs, tas būs tiesas lēmums. Bet katrā ziņā mēs esam daudz gatavāki 16.martam nekā iepriekšējos gadus. Prognoze ir tāda, ka mēs varam justies droši un 16.marts noritēs mierīgi, bez incidentiem,” pauda Zatlers.

Deputāti esot pārliecinājušies, ka Valsts policija un Drošības policija 16.martam ir pilnīgi gatavas. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atzinis, ka situācija šogad būs citādāka nekā pagājušajā gadā, un policija, izvērtējot riskus, gatavo sabiedriskās kārtības nodrošināšanas plānu. Arī Drošības policijā atzīst - drošības riski šogad ir augstāki.

Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa atzina, ka risku iemesls ir gan notikumi Ukrainā, gan tas, ka Rīgā ir pieteikti divi antifašistu pasākumi.

Pieļaujam, ka uz pasākumiem Rīgā varētu ierasties arī radikāli noskaņotas personas no ārvalstīm, piemēram, no Lietuvas un Igaunijas. Tā kā 16.marts ļauj pozicionēties dažāda veida radikāli noskaņotām personām un vairot savu atpazīstamību sabiedrībā, mēs pieļaujam, ka šādi riski pastāvēs arī šogad,” atzina DP pārstāve.

Pieteikto pasākumu izvērtējumu Drošības policija trešdien nosūtījusi arī Rīgas domei, bet vēstules saturu Apse-Krūmiņa atteicās komentēt.

Rīgas mērs Nils Ušakovs („Saskaņas centrs”) dienas vidū ar DP izvērtējumu vēl nebija iepazinies.

Ušakovs arī sākotnēji apgalvoja, ka domes spēkos nav nodalīt konfrontējošās puses un visa atbildība ir Iekšlietu ministrijai, jo likums nemaz neesot grozīts. Vēlāk gan Ušakovs atzina, ka ir kļūdījies un pērn pieņemtie grozījumi tomēr dod jaunas iespējas.

 „Šoreiz tad pašvaldība izmantos tās izmaiņas, kas ir izdarītas likumdošanā. Visdrīzāk risinājums būs tāds, ka, ja visas puses tomēr gribēs savus pasākumus novadīt vienlaicīgi, tad būs vai nu ierobežojumi izmantot skaņu aparatūru, un, ja runa ir par Brīvības pieminekli, tad mēs attiecīgi kādu no pusēm atbīdīsim tālāk, lai attālums starp dalībniekiem būtu lielāks. Un arī tur mēs uz kādu laiku ierobežosim iespējas izmantot skaņu aparatūru,” skaidroja Ušakovs.

Likumu grozīja pēc pērnā gada 16.marta pasākumiem, kad piketētāji izmantoja skaļas sirēnas, lai protestētu pret tiem, kuri devās gājienā pie Brīvības pieminekļa. Grozījumi tostarp dod plašākas pilnvaras policistiem sabiedriskās kārtības nodrošināšanai noteikt ierobežojumus iepriekš saskaņotam pasākumam gadījumā, ja tas traucēs citus iepriekš pieteiktus pasākumus, radīs būtiskus šķēršļus transportam vai gājējiem, vai arī apdraudēs citu cilvēku tiesības un drošību.

Par iespējamajiem ierobežojumiem pašvaldība izlems šīs nedēļas laikā. Pieteicēji tos var apstrīdēt tiesā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti