Nenoteiktības ir pārāk daudz un, ja partijas nespēja izveidot valdību pirmajā mēnesī, tad to nespēs arī turpmāk bez prezidenta līdzdalības. Raimondam Vējonim premjera amata kandidāts ir jānosauc pēc iespējas ātrāk, uzskata Zatlers.
"To tempu vai ritmu ir nepieciešams paātrināt, jo līdz šim bija tikai vilkšana garumā, nenoteiktības radīšana pēc iespējas vairāk.
Es domāju, ka ar šantāžu vai draudiem te neko nevar panākt, bet tempu, lai cilvēki pēc iespējas vairāk veltītu uzmanību sadarbībai, nevis viens otra apkarošanai, prezidents var uzturēt," domā Zatlers.
Eksprezidents uzsver, ka katram vārdam, ko publiski saka valsts galva, ir liels svars.
"Cenšanās partijas piespiest, darot to drusku ar publisku šantāžu, tas nav veiksmīgākais solis. Jo prezidenta katram vārdam ir ļoti liels svars, tam, kas izskan publiski. Var daudzko pateikt aiz slēgtām durvīm pašiem partiju vadītājiem, partijām. Bet katrs vārds, kas tiek teikts publiskā telpā, [iepriekš] ir rūpīgi jāpārdomā," uzskata Zatlers.
Eksprezidents neatbalsta bezpartijisku premjeru un pauž neizpratni, kādēļ publiski premjera amata kandidātiem tika prasīta pielaide valsts noslēpumam.
"Premjers bez kādas konkrētas partijas vai partiju koalīcijas atbalsta nespēs vadīt valdību. Viņš var būt ģeniāls cilvēks, bet viņam ir vajadzīgs partijiskais atbalsts. Tā valdība jebkuru brīdī var krist (..). Ir vēl kādi vārdi, kurus varēja neteikt - kāpēc tika prasīta pielaide valsts noslēpumam tad, kad vēl neviens pat nebija stājies amatā. Valsts prezidentam tas nav nekāds grūtais uzdevums piezvanīt SAB [Satversmes aizsardzības biroja] direktoram [Jānim Maizītim] un paprasīt, kāds ir šis stāvoklis.
Tā kā Valsts prezidentam ir pielaide valsts noslēpumam, viennozīmīgi Maizītis būtu atbildējis. Un tas ir mehānisms, ko parasti Valsts prezidents dara. Kāpēc bija jāiet publiski, kāds mērķis tam bija?" jautā Zatlers.
Valsts prezidentam ir jānosauc premjers, un Zatlers sagaida, ka tas notiks pirmdien, 26.novembrī. "Valsts prezidenta loma un ļoti liela, un viņa uzdevums ir mazināt nenoteiktību, nevis vairot."
KONTEKSTS:
Pusotru mēnesi pēc 13. Saeimas vēlēšanām valdības veidošanas sarunas atkal nonāca strupceļā. Pēc vēlēšanām uz premjera amatu nopietni pretendēja trīs politisko spēku pārstāvji – Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, “KPV LV” pārstāvis Aldis Gobzems un “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks. Mēnesi partijas nespēja vienoties par koalīcijas aprisēm, un Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Bordānu veidot valdību, taču viņam tas neizdevās.
Pēc Bordāna neveiksmīgā mēģinājuma Vējonis 20. novembrī nolēma nevirzīt ne Gobzemu, ne Arti Pabriku premjera amatam, bet aicināja partijas aktīvāk strādāt, lai izveidotu valdību, dodot tām nedēļu laika līdz 26. novembrim. Trīs dienu laikā neviena oficiāla tikšanās nav aizvadīta, kas izraisīja prezidenta neapmierinātību.
