Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Zatlers pauda pārliecību, ka grozījumi dos praktisku labumu drošības dienestiem. “Drošības policija mūsu valstī rīkojas saskaņā ar likumu, un trūkums bija ne normu trūkums, bet precizēšana un saskaņošana,” viņš sacīja.
Komentējot bažas par vārda brīvības ierobežošanu, eksprezidents norādīja uz iespējām likumiski darboties, piemēram, partijai, kas aicina ieviest prezidentālu republiku, bet neaicina gāzt likuma varu.
“Bet parasti jautājums, kas apdraud [likuma varu]. Ja kāds aicina nodibināt proletariāta diktatūru (..), kas nozīmē, ka tiesu varas nav, demokrātijas nav un brīvības tiek ierobežotas. Vai Latvijas valstij tas jāpieļauj?” norādīja Zatlers.
Līdz ar to iecerētie likuma grozījumi aizsargās valsts un personu brīvības, nevis tos kādā veidā ierobežos.
Ziņots, ka sākotnēji iecerētie grozījumi Krimināllikumā bija ļoti plaši interpretējami. Piemēram, kriminālatbildība pēc jaunajiem grozījumiem varētu iestāties par jebkādu darbību, kas vērsta uz valsts iekārtas maiņu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka šādi grozījumu var pārkāpt tiesības uz vārda brīvību. Tādēļ prezidents rosināja deputātus iecerētās izmaiņas pārstrādāt.
Savukārt bijušais Satversmes tiesas vadītājs, tagad Saeimas deputāts Gunārs Kūtris ("No sirds Latvijai") pauda, ka plāno lūgt Saeimu šos grozījumus nodot vērtēšanai Venēcijas komisijā jeb tā sauktajā Eiropas konstitucionālajā tiesā.
Vēlāk, marta beigās, Saeimas deputāti vienojās precizēt pretrunīgi vērtētos grozījumus, paredzot sodu par vēršanos pret Latvijas neatkarību un valsts varu Satversmē neparedzētā veidā.