„Draudi ir ne tikai iespējas militāram uzbrukumam, bet arī politiskā griba Krievijā to realizēt, tikai tad draudi kļūs reāli. Šobrīd militāru draudu Latvijai nav. Pastāv riski, jā, pastāv militārs spēks, kas varētu šos draudus realizēt, bet nav ne mazāko pazīmju, ka Krievija vēlētos to darīt,” uzsvēra Zatlers.
Savukārt ASV paziņojums par militārā atbalsta palielināšanu Baltijai un Polijai ir nopietns signāls ne vien Krievijai, bet arī Latvijai. „Palielinot iznīcinātāju skaitu, tiek dots skaidrs signāls, ka robeža tiks vēl rūpīgāk sargāta,” sacīja Zatlers.
Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība") atzina, ka notikumi Ukrainā un Krimā raisa bažas arī par Latvijas drošību. „Grūti iedomāties šādu situāciju, ka kāds varētu uzbrukt [Latvijai], bet, ņemot vērā, kā situācija attīstījās Ukrainā un Krimā, nebūt gataviem mēs nevaram atļauties,” norādīja Latkovskis.
Viņš vērsa uzmanību, ka Krievija aizbildinās ne vairs ar tās pilsoņu, bet krievvalodīgo aizstāvību. „Latvijā ir diezgan liels minoritāšu skaits, tas liek mums bažīties un uztvert šo situāciju nopietni,” piebilda Latkovskis.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka situācija ir nopietna un „Kremļa agresija, ko mēs redzam Ukrainā, tā faktiski ir Krimas de facto okupācija”.
Ja kāda no Latvijas valsts augstākajām amatpersonām cilvēkiem saka – guliet mierīgi, nekādu risku nav -, tad tā ir cilvēku maldināšana. Ir jāapzinās, ka riski ir un tie ir ļoti augsti,” uzsvēra Mūrniece.
Tikmēr Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš („Saskaņas centrs”) uzsvēra, ka nav objektīva vērtējuma par patiesajiem notikumiem Ukrainā un mediji izplata pretrunīgas ziņas. Viņš arī izvairījās atbildēt, vai Krievija apdraud Latviju, uzsverot, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un apdraudējuma gadījumā NATO mūs pasargās.
