Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers Zatlers ārvalstu specdienestu provokācijas Latvijā uzskata par reāli iespējamām, un arī ielūgums Latvijas prezidentam apmeklēt 9.maija svinības Krievijā ir „zināma veida provokācija, kas mūsos rada apjukumu”.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir zems terorisma draudu līmenis.
„ Daudz lielāka varbūtība ir kaimiņvalstu specdienestu provokācijām, tām nav jābūt asinīm, tās var būt tādas [provokācijas], kas satrauc mūsu sabiedrību, paralizē mūsu rīcībspēju un lemtspēju [..], padara mūs neefektīvus prezidentūras laikā,” vērtēja Zatlers. „Terorakts vienmēr ir robežpunkts, kas šo jautājumu [par drošību] saasina, bet mēs dzīvojam ļoti trauslā un nedrošā pasaulē šobrīd.”
Savukārt aizsardzības ministra padomnieks informācijas tehnoloģiju un starptautiskās drošības jautājumos Jānis Kažociņš neuzskata, ka pēc Parīzes terorakta pasaule būtu mainījusies.
„Mēs tikai tagad redzam to, ko dienesti jau ilgi sagaidījuši Eiropā – islāmistu teroristi, kuri ir savas iemaņas mācījušies ārpus savām mītnes zemēm, izmanto tās, lai uzbruktu mītnes zemēs,” sacīja Kažociņš.
Viņš skaidroja, ka pēc Bosnijas kara bija zināms, ka daļa teroristu atgriezīsies Eiropā un viņi jau būs apmācīti un piedalījušies kaujās. „Tagad iet runa jau par tūkstošiem, kas piedalās "Islāma valsts" kaujās un viņi ir apmācīti, un daļa no viņiem noteikti atgriezīsies [Eiropā] un viņi būs tik radikalizēti, ka viņi būs ar mieru izmantot ieročus un uzbrukt savām mītnes zemēm,” stāstīja Kažociņš.
Savukārt Latvijas gadījumā, pēc Kažociņa domām, Drošības policijai būtu relatīvi viegli izsekot šādus teroristus. Tai pašā laikā tas nenozīmē, ka Baltijas valstis var justies droši tikai tādēļ, ka vēl nav pamanītas.
„Terorisma draudi var attīstīties ļoti pēkšņi,” viņš piebilda, norādot uz nepieciešamību sadarboties ar citām valstīm, lai iegūtu informāciju par iespējamiem apdraudējumiem.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzskata, ka slaktiņš Parīzē nav mainījis pasauli: „Tā ir simptomātika tam, ka pasaule ir trausla un cieši saistīta.”
Latvijai vajadzētu gatavoties un apzināt riskus, taču „mēs nekad nebūsim imūni, tad mums ir jāaizslēdz valsts ciet, jānorobežojas, bet to mēs negribam. Jo brīvāks esi, jo nedrošāks esi.”
Savukārt žurnālists Māris Zanders, raksturojot teroraktu, sacīja: „Ko sēsi, to pļausi.” Proti, Eiropas piekoptā multikulturālisma politika ir izgāzusies, un tās vārdā esam bijuši pārāk korekti. Eiropa vainojama pie tā, ka nav spējusi imigrantiem uzstādīt savus noteikumus.
„Viņi pārbauda robežas, tas bubulis jau ir izlaists ārā, un es nezinu, kā ar to tiks galā,” teica Zanders.
Tikmēr Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne (“Vienotība”) pauda, ka Parīzes terorakts rada papildu pašcenzūru medijos, vēlmi aizslēgties un sargāt savu drošību.
Jau ziņots, ka uzbrukumā Francijas satīriskā žurnāla „Charlie Hebdo” redakcijā trešdien tika nogalināti 12 cilvēki, tai skaitā galvenais redaktors, trīs Francijas labākie karikatūristi un divi policisti. Īstu asinspirti skandalozā žurnāla „Charlie Hebdo” redakcijā sarīkoja trīs cilvēki, kas bija bruņojušies ar Kalašņikova automātiem un granātmetēju. Daži stāsta, ka viņiem bija tipisks džihādistu apģērbs un melnas maskās, citi – ka melnas jakas ar kapucēm. Pēc apšaudes teroristi sagrābuši kādu auto un bēgot vēl notriekuši gājēju.
