Taujāts, vai viņš saskata kādu Latvijā ietekmīgu cilvēku intereses partiju priekšvēlēšanu programmās un sarakstos, Zatlers uzsvēra, ka šajā jautājumā būtiska ir partiju finansēšanas sistēma. Savulaik sākot partijas finansēt no valsts budžeta, bija paredzēt pāriet pilnībā uz valsts finansējumu politiskajiem spēkiem.
Saskaņā ar Zatlera aplēsēm prasītu 4-6 miljonus eiro gadā no valsts budžeta, kas neesot daudz, bet ieguvums būtu būtisks. “Tāpat šī nauda, varbūt divas trīs reizes vārāk tiek izņemta no ēnu ekonomikas vai koruptīvām darbībām, vai “otaktiem” un uztur nevis ideju politiku, bet savtīgo interešu politiku,” sacīja bijušais prezidents.
Arī lobēšanas atklātuma regulējums, viņaprāt, būtu efektīvs tad, ja partijas uzturētu par naudu no valsts budžeta. Tad politiķi ar lobētājiem runātu atklāti, nevis pirtī vai viesnīcā.
Lobēšanas regulējuma sakārtošanai jāiet roku rokā ar partiju finansēšanu no valsts, uzsvēra Zatlers.
Tāpat komentējot iespējamās varas pārdales sarunas, bijušais prezidents pauda viedokli, ka kaut kādas politiķu sarunas notiek vienmēr, bet pašlaik tās neesot tik ciniskas un klajas.
Zatlers ir skeptisks par dažu politisko spēku ieceri likvidēt valdošās koalīcijas sadarbības padomi. Viņš norādīja, ka pēc padomes sēdēm ir preses konferences un šajās sēdēs runātais ir diezgan pieejams gan žurnālistiem, gan citu partiju pārstāvjiem.
KONTEKSTS:
Grozījumus partiju finansēšanas likumā, kas paredzēja valsts naudu partijām, pieņēma 2010. gadā. Pirmo reizi to iedarbināja 2012. gadā pēc 11. Saeimas vēlēšanās. Tas paredz 71 eirocentu par katru saņemto balsi ik gadus partijām, kas vēlēšanās ieguvušas vismaz 2% atbalsta, ja vien nav konstatēti kādi pārkāpumi. Kopumā gadā tie ir vairāk kā 600 000 eiro.
Eksperti un pašas partijas jau iepriekš pauda skepsi par to, vai valsts daļējs finansējums partijām mazina sponsoru lomu to darbībā.
