Pie Ķiršu ģimenes mājas karogs sēru noformējumā. Arī viņu dzimtā deportāciju dienai ir īpaša nozīme. Un ar izvešanām saistīta arī teritorija Gregora ielā 2. Vieta, kur ceturtdienas rītā nogāzti 18 koki.
“Šeit bija slēgtā tipa nometne, to es zinu, bērniem, izsūtītos bērnus lika. Mana vīra brālēns te bija. Viņš bija atbēdzis no Sibīrijas, viņu te iespundēja. Bērniņu. Šodien, tieši 25. datumā, es sadzirdēju troksni, zāģa troksni,” pastāstīja apkaimes iedzīvotāja Larisa Ķirse.
“Tāda sajūta, kas tiek darīti slepeni, jo plakāti par ieceri parādījās pēc tam,” norādīja apkaimes iedzīvotāja Anna Ķirse.
Savulaik tieši ieceri izzāģēt kokus, lai tur taptu ēkas, iedzīvotāji noraidīja.
LTV “Panorāmas” arhīvā redzams, ka pirms 14 gadiem vides aktīvisti līdz ar vietējiem iedzīvotājiem iestājās pret plānoto apbūvi. Tolaik tur bija paredzēts celt deviņstāvu ēku.
“Mēs vācām parakstus, tas tik apturēts. Visi bija pret. Šeit ir zaļā zona, viena no retajām, bet nu process ir atsācies,” pauda Anna Ķirse.
“Cilvēki negrib domāt par nākotni, domā – tikai pārdot un naudu. Cik var pelnīt, ir kaut kāds līmenis, nopelnīji un pietiks,” komentēja bijušais futbolists Leonards Andžāns.
“Neviens nevienam neko tagad neprasīja! Nevienam neprasīja,” uzsvēra apkaimes iedzīvotājs Staņislavs.
Lai gan savulaik iedzīvotāji teikuši stingru “nē” jebkādai apbūvei un koku izciršanai, šim gabalam gadu gaitā mainījušies gan īpašnieki, gan statuss.
Rīgas būvvaldē skaidroja, ka 2015. gadā, kad iesniegts šis projekts, būvvaldei neesot bijis pamata būvniecības ieceri un koku ciršanu noraidīt.
“Īpašnieki laika gaitā projektiem mēdz mainīties, ir tāda prakse, un arī iepriekšējās krīzes rezultātā ir izmaiņas.
Rīgas dome ir izdevusi atļauju cirst kokus, un privātā teritorijā nav nepieciešama publiskā apspriešana.
Līdz ar to likuma ietvarā mēs esam arī rīkojušies,” skaidroja uzņēmuma “Hepsor” mārketinga un pārdošanas vadītāja Elīna Ozola.
Tieši to pašu secināja gan iedzīvotāju izsauktā pašvaldības policija, gan Rīgas būvvaldes inspektors. “Koku ciršana ir veikta tiesiski, saskaņā ar būvvaldes izsniegto koku ciršanas atļauju, kas vienlaicīgi ir ēku būvatļauja. Līdz ar to, jā, mēs tur bijām, šodien aizbraucām, bet šie ciršanas darbi veikti saskaņoti ar [iepriekš] saskaņoto,” norādīja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.
Dota atļauja 27 koku ciršanai. Taču šo gadu laikā piecus kokus jau nogāzusi vētra vai vecums. Tagad nocirsti 18 koki.
“Mēs esam izcirtuši mazāko daļu un saglabājam 45 kokus; tos var redzēt. Izcērtam tikai to, kas nepieciešams jaunbūves būvēšanai. Mūsu būvniecības iecere ir veidot tur daudzdzīvokļu ēku projektu, tātad divas septiņstāvu ēkas, kur kopumā būs 116 dzīvokļi,” pastāstīja Ozola.
Būvprojektā aug arī četri valsts nozīmes aizsargājami dižkoki – melnā priede, parastais ozols, Japānas lapegle un Menīsa duglāzija. Šos kokus ēku cēlāji sola īpaši sargāt. Arī topošās daudzdzīvokļu ēkas ir liels pārsteigums vietējiem, jo informācija par to, kas tiek celts, parādījās tikai līdz ar koku zāģētājiem.
