Sirmā Zantes skolas ēka piedzīvojusi dažādus laikus un dažādas izglītības reformas, bet katram absolventam līdzi devusi pamatu visai turpmākai dzīvei. Skolas stiprā puse allaž bijusi dabaszinātnes un īpaši ķīmija. „Es studēju un šogad iestājos Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. Ļoti liels paldies ir šai pamatskolai. Nopietni. Visu cieņu Ivetai Ērglei. Es nezinu, kā viņa man iemācīja ķīmiju. Nezinu, kādā veidā, bet viss ir pamatu dēļ,” stāsta Zantes skolas 2012. gada absolvents Krišs Dāvids Labsvārds.
Uz skolas 130. jubileju sabraukušo prieku par tikšanos gan nomāc medijos izskanējušie starptautiska pētījuma rezultāti, kas liecinot, ka lauku skolās izglītības kvalitāte ir zemāka. „Varbūt pilnībā es nepiekristu. Tomēr ir daudzi bērni, kas ļoti labi mācās. Visi jau nav pilnībā vienādi. Dažam galva labāk strādā, citam sliktāk,” skeptisks par starptautisko speciālistu darbu ir Zantes vidusskolas (no 1953. - 1963. gadam Zantē bija vidusskola - red.) 1961.gada absolvents Imants Neimanis.
Viņiem sliecas piekrist Zantes pamatskolas absolvente un sākumskolas skolotāja Daiga Poška. „Ir jau arī ļoti gaišas galviņas šajos daudzajos gados. Ir pirmās vietas valsts olimpiādē. Mēs, mazā lauku skola, esam sasnieguši ļoti daudz,” lepojas Poška.
Šodien Zantes pamatskola ar 100 audzēkņiem ir lielākā pamatskola Kandavas novadā. Joprojām tiek turpinātas arī labās tradīcijas vides zinātnēs, un jau astoto reizi skola ieguvusi arī ekoskolas nosaukumu. Turklāt lauku skolām ir vēl kāda pievienotā vērtība. „Es domāju, ka Latvijā, Eiropā, pasaulē - vienalga kādā mērogā - lauku skola ir pati lielākā vērtība. (..) Tāpēc, ka tā ir vide, kurā mēs esam, un mēs nezaudējam apdzīvotas vietas, kas tagad notiek ļoti ātri. Vēl ir ģimeniskums, ko mēs ieguldām bērnos un, kā mēs zinām, valsts pamats ir ģimene,” klāstīja Zantes pamatskolas direktore Kristīne Elksnīte.
