Izglītība iegūta kultūras vadībā, bet, lai varētu palikt kopā ar ģimeni Zantē, pieņēmusi šo darbu.
“Tuvākajā apkaimē īsti šāda tipa piedāvājumu nebija, un arī īsti nebija iespējas savienot bērniņa audzināšanu ar darbu, jo vīrs ļoti daudz strādā, un arī, kā jau mēs te ļoti bieži runājam, pa mūsu ceļu ir ļoti grūti izbraukāt, parēķinot izdevumus ar ienākumiem, tas vairs nav izdevīgi,” stāstīja Zantes pagasta bibliotēkas vadītāja Irīna Buta.
Ideju, kā radoši izpausties, Irīnai netrūkst. Zantenieki lepojas, ka viņu pagastā ir visā Kandavas novadā lielākā pamatskola, un kopīgi ar Kultūras nama vadītāju jau tiek kaldināti plāni bērnu pasākumiem bibliotēkā.
Arī Kultūras nama vadītāja, kura pēc profesijas gan ir skolotāja, pieskaitāma pie tiem zanteniekiem, kuri apzināti izvēlējušies palikt laukos.
“Bērni bija maziņi, un nekur tālāk negribējās iet, un tā arī iesakņojos,” stāstīja Zantes Kultūras nama vadītāja Egija Lāce, atzīstot, ka dažreiz ir gribējies kaut kur aizmukt, “bet tas uznāk un pāriet”
Pēdējo piecu gadu laikā pagasta iedzīvotāju skaits gan sarucis par aptuveni 100. Tomēr tajā pašā laikā ik gadu tiekot uzcelta kāda jauna māja, un kāds dzimtajā pagastā atgriežas arī no ārzemēm.
Ik piektdienu Zantē iegriežas arī kādreizējie pamatskolas audzēkņi, kurus nu vieno dejotprieks, bet feldšerītei lielākais prieks par jaundzimušajiem.
“Nu salīdzināt nevar. Tagad, ja 2-3 bērni gadā piedzimst, tas ir daudz. Agrāk jau bija 10, 11 un pat 15 ir bijis,” atcerējās feldšere Daina Eversone.
Zantes pagasta pārvaldnieks Jānis Kālis savukārt sprieda, ka “nevarētu jau tā teikt, ka lauki galīgi tukši. Tie, kam ir ko darīt vai ir kāda zemnieku saimniecība, tie jau paliek un strādā, un manā skatījumā viņi ir pārtikuši un atbilstoši dzīvo.”
Zantenieki smej, ka šeit palikušos noturējuši apmēram 12 kilometri slikta ceļa gan Kandavas, gan Tukuma virzienā, par kura uzlabošanu vietējie cīnījušies jau gadiem. Ja to izdotos sakārtot, Zante varētu kļūt par vienu no tā saucamajiem guļamvagoniem, jo līdz tuvākajām pilsētām ir tikai nedaudz vairāk kā 30 kilometru. Lai par zanteniekiem varas vīri un sievas neaizmirstu, arī šī gada nogalē nosūtīta vēstule ar 500 parakstiem.
