Panorāma

Ko izglītībā sola M. Kučinska deklarācija

Panorāma

Telefonintervija ar sociologu, «Latvijas fakti» direktoru Aigaru Freimani

Māra Kučinska valdība apstiprināta

«Zaļzemnieka» Māra Kučinska valdība gūst Saeimas atbalstu

Prezidenta nominētais premjera amata kandidāts, "zaļzemnieks" Māris Kučinskis un izraudzītie ministru amatu kandidāti no Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "Vienotības" un Nacionālās apvienības (NA) ceturtdien, 11.februārī, guva 12.Saeimas deputātu atbalstu.

Lasi Saeimas deputātu un ekspertu viedokļus un vērtējumus par Kučinska valdību.

 

Par jauno valdību nobalsoja 60 deputāti, pret bija 32.

Saeimas atbalstu savai valdībai Kučinskis dēvēja par uzticības avansu. Atbildot uz Saeimā pausto kritiku, viņš atzina – deklarācijā patiesi ir daži lieli mērķi, bet ja tādu nebūs, tad nevarēs neko izdarīt.

Viņš solīja jau piektdien sākt runāt ar ministriem par mērķiem un darbu termiņiem.

Kučinskis arī atzina, ka ir jārēķinās – koalīcijas valdībā katram ir savas domas. Tas jau bija manāms deklarācijas veidošanā, taču esot izdevies prioritātes tajā nepazaudēt.

Intervijā LTV „Panorāma” ceturtdienas vakarā Kučinskis uzsvēra, ka „es nekad neesmu pildījis nevienu oligarha norādi”. Viņš arī lūdza dot valdībai un viņam mēnesi, lai sāktu ikdienas darbu. Attiecībā uz to premjers paskaidroja, ka viņam būs grafiks, kurā paredzēs, cik bieži tiksies ar katru ministru.

Kučinskis neslēpa, ka jau pirmā pilnā darba diena valdības vadītāja amatā – piektdiena, 12. februāris – ir piepildīta. Ir gaidāma tikšanās ar savu, nule kā izveidoto biroju, Drošības policijas vadību un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču („Vienotība”). Paralēli viņš sāks gatavoties ES līderu samitam, kas nākamajā nedēļā notiks Briselē.

Saskaņā ar Māra Kučinska, kuram pēc iepriekšējās premjeres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") demisijas prezidents uzticēja veidot valdību, vienošanos ar līdzšinējās koalīcijas partneriem jaunajā valdībā ZZS iegūs sešus amatus valdībā, "Vienotība" - piecus un NA - trīs.

ZZS premjers un ministri

Premjers Māris Kučinskis

Kučinskis 1994.gadā ievēlēts Valmieras domē, kur vēlāk kļuvis par pilsētas mēru. Saeimas vēlēšanās kandidējis kopš 2002.gada, bet ievēlēts 9., 10. un 12. Saeimas sasaukumā. Kopš 2012.gada vada Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, kur 2014.gadā algā saņēmis 30,9 tūkstošus eiro.

Jaunās valdības ministri

Veselības ministrs Guntis Belēvičs

Dzimis 1958.gadā, ieguvis ārsta - biofiziķa diplomu,  beidzis Maskavas 2. Medicīnas institūta biofizikas katedru un aspirantūru, ieguvis arī farmaceita grādu un diplomu.
Kandidējis Rīgas domes vēlēšanās Latvijas Zaļās partijas sarakstā, bet 2014.gada ievēlēts Saeimā. Demisionējušās Straujumas valdībā bijis veselības ministrs.
Bijis uzņēmumu "Mēness aptieka", "Saules aptieku" vadītājs, arī AS "Olainfarm" padomes loceklis.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Dzimis 1952.gadā, pēc izglītības inženieris mežkopis.
Līdz 1991.gadam bijis kolhoza "Piebalga" priekšsēdētājs, tad vairāku uzņēmumu un alus darītavu vadītājs. No ZZS saraksta ievēlēts 10.Saeimā, vēlāk arī 11. un 12.Saeimā. Zemkopības ministra amatā iecelts 2011.gada novembrī un šo amatu uzņēmās arī Straujumas valdībā.
Bijis vairāku nozaru biedrību vadītājs, pašlaik arī Jaunpiebalgas Mednieku un makšķernieku biedrības biedrs. Pieder SIA "Piebalgas alus" 38% kapitāldaļu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Dzimusi 1981.gadā, ieguvusi augstāko izglītību tulkošanā un terminoloģijā, uzņēmējdarbības vadībā un jurista palīga kvalifikāciju.
Kopš 2006.gada strādājusi ar investīcijām Ventspils pašvaldībā un Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā. No ZZS saraksta ievēlēta 10., 11. un 12.Saiemā. Kopš 2014.gada novembra bijusi ekonomikas ministre Straujumas valdībā.
Ieguvusi  profesionālā sporta izglītību šaha programmā, ir šaha lielmeistare un kopš 1998.gada Latvijas sieviešu šaha izlases līdere.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis

Dzimis 1972.gadā, studējis finanšu vadību Latvijas Universitātē.
Zemnieku saimniecības īpašnieks, kopš 2001.gada darbojies pašvaldību biedrībās, bijis Bērzes pagasta padomes priekšsēdētājs. Pirmo reizi Saeimā ievēlēts 2006.gadā un pēc tam arī visos nākamajos parlamenta sasaukumos. Bijis parlamentārais sekretārs  Labklājības un Zemkopības ministrijās, arī ministra amatā bijis iecelts Labklājības, vēlāk Satiksmes ministrijā un Straujumas valdībā atkal Labklājības ministrijā.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis

Dzimis 1966.gadā, ieguvis maģistra grādu sporta pedagoģijā un RTU inženiera ķīmiķa kvalifikāciju.
Bijis instruktors Valsts prezidenta Drošības dienestā, strādājis Aizsardzības ministrijā kā valsts sekretāra padomnieks un Militārās izglītības nodaļā, vēlāk Rekrutēšanas un jaunsardzes centrā un NATO Parlamentārajā asamblejā. Ievēlēts 12.Saeimā no ZZS saraksta, kopš 2015.gada vidus aizsardzības ministrs Straujumas valdībā.

"Vienotības" ministri

Labklājības ministrs Jānis Reirs

Dzimis 1961.gadā, ieguvis rūpniecība plānotāja, ekonomista izglītību Latvijas Universitātē.
No 1993. līdz 1998. gadam strādājis vairākās komercbankās, vēlāk bijis partneris un direktors SIA “Prudentia”. Kopš 2002.gada ievēlēts Saeimā - bijis parlamenta sekretārs, vēlāk īpašo uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās, 9. un 10. Saeimas deputāts, Saeimas komisiju sekretārs un priekšsēdētājs. No 2014.gada – finanšu ministrs Laimdotas Straujumas valdībā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Dzimis 1962.gadā, ieguvis maģistra grādu ekonomiskajā ģeogrāfijā. 
No 1990.gadu sākuma AS “Diena” prezidents, vēlāk ar laikrakstu saistīto uzņēmumu grupu valdes priekšsēdētājs. Kopš 2010.gada ievēlēts Saeimā. 10. un 11.Saeimas deputāts. Kopš 2014.gada Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Dzimis 1973.gadā, ieguvis augstāko izglītību vēsturē un politikas zinātnēs. Studējis Latvijā, Nīderlandē un ASV.
No 1995. gada līdz 2008.gadam dažādos amatos strādājis Aizsardzības ministrijā, vēlāk Valsts prezidenta kancelejas vadītājs. Valda Dombrovska valdībā 2011.gadā kļuvis par ārlietu ministru, turpinājis darbu arī Laimdotas Straujumas abās valdībās. Vairāku Latvijas un starptautisku apbalvojumu kavalieris.
Pirmais politiķis Baltijas valstīs, kas publiski paziņojis par savu homoseksualitāti. 

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Dzimis 1969.gadā, ieguvis augstāko izglītību sporta pedagoģijā un jurisprudencē.
Kopš 1991. gada strādā valsts struktūrās: bijis Drošības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, policijas pulkvežleitnants, vēlāk strādājis par padomnieku Aizsardzības ministrijā.
No Zatlera Reformu partijas ievēlēts 11.Saeimā un kļuvis par iekšlietu ministru Valda Dombrovska valdībā, bet Straujumas valdībā kopš 2014.gada janvārī apstiprināts par iekšlietu ministru.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis

Dzimis 1959. gadā, matemātikas zinātņu doktors. 
Kopš 2002.gada ievēlēts Saeimā. No 2002. līdz 2004.gadam izglītības un zinātnes ministrs. Pēc Eināra Repšes valdības demisijas amatu zaudējis. No 2004.gada Saeimas deputāts, vairāku Saeimas komisiju loceklis. No 2006.gada Rīgas Tehniskās universitātes profesors. No 2009. gada Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. No 2011. līdz 2014.gadam Eiropas Parlamenta deputāts. 12. Saeimas deputāts.

Nacionālās apvienības ministri

Kultūras ministre Dace Melbārde

Dzimusi 1971.gadā, ieguvusi augstāko izglītību vēsturē, kultūras teorijas, administrācijas un vēstures, kā arī sabiedrības vadības specialitātē. 
No 1992.gada dažādu valsts kultūrpolitikas un izglītības institūciju darbiniece, vēlāk Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos. Bijusi Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes locekle.
2013.gada oktobrī apstiprināta par kultūras ministri Valda Dombrovska valdībā, vēlāk strādājusi arī abās Straujumas valdībās. 2014.gadā iestājusies nacionālajā apvienībā "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

Dzimis 1963.gadā, 1990. gadā ieguvis jurista kvalifikāciju, 2000. gadā ieguvis Sociālo zinātņu maģistra grādu Valsts tiesību un politisko zinātņu studiju programmā.
Bijis Latvijas Tautas frontes biedrs. 1995.gadā  kļuvis par tieslietu ministru Andra Šķēles valdībā, vēlāk bijis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretāru. Pirmo reizi Saeimā ievēlēts 1998.gadā. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrs Kaspars Gerhards

Dzimis 1969.gadā, ieguvis tautsaimniecības plānotāja specialitāti Latvijas Universitātē.
No 1993. līdz 1995.gadam bijis ministra palīgs Ekonomikas ministrijā, no 1996. līdz 1999.gadam – Valsts prezidenta padomnieks tautsaimniecības jautājumos. Vēlāk strādājis Ekonomikas ministrijā par valsts sekretāru, bijis ekonomikas ministrs un vēlāk satiksmes ministrs. Tāpat strādājis kā VAS “Elektroniskie sakari” valdes priekšsēdētājs un SIA “LDZ Cargo” valdes loceklis. Kopš 2014.gada novembra – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Laimdotas Straujumas valdībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti