Elektroniskās receptes palīdz izvairīties no kļūdām. Tāpat līdz ar e-recepšu ieviešanu ārsta rokraksts vairs nav šķērslis, lai aptiekas darbinieks saprastu izrakstītā medikamenta nosaukumu.
Aptiekās ienāk pirmās e-receptes
Ziņa par pirmo elektroniskās receptes izrakstīšanu un zāļu saņemšanu aptiekā izskanēja oktobra beigās. Kopš tā laika novembrī un decembrī
aptiekas, kuras sāka strādāt ar e-recepti, apzinājušas arī problēmas. Proti, nebija izveidota gana veiksmīga sasaiste starp divām sistēmām: e-veselības sistēmu, kas ir Nacionālā veselības dienesta pārziņā, un aptieku tīklu datorizētajām kasu sistēmām.
„Līdz ar to sanāca tāda absurda situācija, ka aptiekai, lai varētu tikt klāt e-receptei, bija jāiet cauri portālam e-veselība,” stāsta Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde. ''Bet tur tad tā darbība sanāk tā: vispirms ieejam pacienta profilā, tiekam klāt kā speciālisti savām e-receptēm, atveram vienu e-recepti, pieņemam, ja viņam ir ne viena, bet vairākas, atveram vienu e-recepti. Tagad mēs redzam, kas tur ir izrakstīts, mēs aizejam aptiekā pie atbilstošā plaukta (..).”
Ja ārsts ļāvis izsniegt tikai konkrētās zāles, tad farmaceitam sistēmā jāievada informācija, ka cilvēkam ir izsniegtas tieši šīs konkrētās zāles.
„Bet tas nav viss. Mums jau aptiekā ir datorizētā kasu sistēma, kur visa preču aprite, noņemšana un, saņemot preci, ievadīšana notiek caur šo. Tajā nekas neparādās, bet man tā prece ir jānoņem no aptiekas atlikuma. Tas nozīmē, ka es skenēju, eju savā datu sistēmā, izeju ārā no tā portāla vai arī man ir divi datori blakus viens otram... Nezinu, kā viņi tur to visu ir organizējuši... un tagad es veicu nepieciešamās darbības savā datorizētajā kasu sistēmā,” klāsta Blumfelde.
Ja ir izsniegtas vairākas e-receptes, drošākais veids skatīties katru recepti atsevišķi, norāda Farmaceitu biedrības prezidente. Arī tas prasa laiku:
„Līdz ar to farmaceiti dažkārt, lai nesaniknotu citus aptieku apmeklētājus, bijuši spiesti atteikt e-receptes apkalpošanu vai lūguši, vai cilvēkam nav iedota arī izdruka, lai varētu ātri apkalpot.”
Jāsalāgo divas informācijas sistēmas
Aptiekām ir divas iespējas strādāt ar e-veselību, skaidro Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Viena iespēja ir uzreiz izmantot e-veselības portālu. Otra – strādāt ar savu sistēmu, skaidro E-veselības nodaļas vadītāja Linda Freimane:
„Un ja mēs skatāmies kopumā no aptiekām, tad ir vairāk nekā 200 aptieku juridisko īpašnieku, kas kopumā jau ir noslēguši līgumus par to, ka viņu pārziņā esošās aptiekas izmantos e-veselības sistēmu. Tas, ko viņi tālāk dara, viņi izvēlas – vai nu viņi strādās ar sistēmu, kas viņiem jau bija, vai nu izmanto e-veselības sistēmu.”
Ja aptiekas izvēlas strādāt ar citu informācijas sistēmu, tad šo sistēmu izstrādātāji pielāgo tās darbam ar e-veselības sistēmu.
Viens no aptieku programmatūru izstrādātājiem jau saņēmis apliecinājumu no Nacionālā veselības dienesta, ka datu nodošana no vienas sistēmas otrai strādā korekti.
Tiklīdz sistēmas būs sasaistītas, farmaceiti varēs strādāt tikai savā sistēmā. Pagaidām to pacientu neērtības, kuriem zāļu saņemšana pēc e-receptes jāgaida ilgāk, ir saistītas ar sistēmu testēšanu, norāda Freimane:
„Tas ir saistīts ar pāreju, kādā veidā aptiekas ir strādājušas līdz šim, kad viņiem bija šī kases sistēma, kurā viņi atzīmēja vienkārši, ka viņi ir izsnieguši attiecīgās zāles, tādējādi samazinot savu zāļu noliktavu atlikumu. Tas, kas nāk klāt, ir tas posms, ka nepieciešams šo informāciju nodot e-veselības sistēmai.”
Aptiekas atklāj sistēmas nepilnības, cer uz ātru to novēršanu
Piemēram, ''Apotheka'' ir apkalpojusi dažus desmitus e-recepšu. Tur atzīst, ka farmaceiti strādā divās sistēmās, lai izsniegtu zāles pēc e-receptēm. Tas aizņemot nedaudz vairāk laika, norāda valdes loceklis Jānis Kūliņš. Taču nelielā e-recepšu apjoma dēļ problēmas nav radušās:
„Tas ir laikam saistīts tieši ar sistēmas izstrādāšanu, ar to, ka nebija iespējams šo NVD izstrādāto e-receptes portālu savietot tieši ar konkrēto mūsu kases programmatūru, kas ir aptiekā. Tas process, tāda aktīva darbība ar šīs programmas izstrādāšanu notika tikai pagājušā gada otrajā pusē.
Ne vienmēr no NVD puses bija kapacitāte un iespējas strādāt ātri, lai mēs paspētu laikā integrēt šīs sistēmas, tāpēc arī šī aizkavēšanās.”
Situācijas risināšanai ''Apothekai'' palikuši pēdējie soļi. Aptieku tīklā plāno, ka tuvāko nedēļu laikā darbinieki varēs strādāt vienā sistēmā.
Savukārt ''BENU Aptieka" bija pirmā, kas oktobra beigās uzsāka apkalpot e-receptes. Uzsākot darbu ar jebkuru sistēmu, atklājas mazas nepilnības, norāda aptiekā. Arī tajā atzīst, ka e-recepšu apkalpošana prasa ilgāku laiku. Mazumtirdzniecības direktore Anete Rožkalna stāsta, ka arī šajā gadījumā apkalpot klientus neesot problēmu. Šobrīd pie visām kasēm iespējams apkalpot e-recepti un visās aptiekās esot vairākas kases, apgalvo Rožkalna. ''BENU Aptieka" attīsta savu sistēmu, taču to vēl neieviesa.
„Pašreiz NVD sistēmā ir atsevišķi jāielogojas ar savu ID karti vai arī internetbankas kodiem un, protams, ka tas aizņem zināmu laiku. Un arī pati e-veselības sistēma, kura iet caur e-Latvija sistēmu, tā nav ļoti ātra, jāatzīst, ka tā ir,” saka Rožkalna.
Februārī vai martā ''BENU Aptieka" plāno izmēģināt savu sistēmu. Aptiekā cer, ka šī sistēma farmaceitiem būs parocīgāka un ātrāka.
