Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Farmācijas neredzamā vara: Zāļu cenu salīdzinājums Baltijas valstīs

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Latvijā medikamenti biežāk ir lētāki ārpus Rīgas, īpaši – Latgalē

Zāļu kompensāciju sistēma iemet pircēju cenu karuselī

Zāļu kompensāciju sistēma iemet pircēju cenu karuselī

Neskaidra. Tā vienā vārdā cilvēki, kuriem pienākas kompensējamās zāles, raksturo kompensējamo zāļu sistēmu, kas nosaka, cik lielu summu no valsts apmaksātā medikamenta cenas sedz valsts un cik jāpiemaksā pašam pacientam.

Latvijas Radio sabiedrisko mediju rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" šoreiz skaidroja Latvijas zāļu kompensācijas sistēmu, kas tajā uzlabojams vai maināms. Tāpat radio palūkojās uz situāciju ar zāļu kompensāciju Lietuvā un Igaunijā, kur atšķirībā no Latvijas lielākoties uzmanību pievērš ne tikai pacientu diagnozēm, bet arī pacienta sociālajai grupai.

Pacienti pārsteidz maksājuma pieaugums 

Kompensācijas sistēmu Latvijas Radio skaidro caur vienu konkrētu zāļu piemēru. Šīs zāles ir vajadzīgas pacientei Ilzei (vārds mainīts), par kuru jau stāstīts iepriekš. Ilzei ir vairākas saslimšanas. Tāpēc izdevumi par zālēm ir lieli un viņa zemākās cenas meklējumiem pieiet profesionāli.

Sarunājoties par zālēm un to cenām, Ilze izstāsta arī par kādām īpašām sirdszālēm, ko valsts viņai kompensē 75% apmērā. Šo zāļu nosaukums ir "Procoralan" un darbīgā viela – ivabradīns. "Ļoti mainās kompensācijas cipari. Šausmīgi mainās. Vienu mēnesi vienam medikamentam ir tāda kompensācija, otru mēnesi viņš ir nomainījies atkal uz augšu."

Vēlāk Ilze atrod vairākus zāļu čekus. Tik tiešām līdzmaksājums par vienām un tām pašām zālēm ir mainījies. Divi čeki par pērno gadu liecina – Ilzes līdzmaksājums par zālēm bijis 13,94 eiro.

Bet pēc jaunā gada – pārsteigums.

Tātad šā gada pirmajā mēnesī Ilzei bija jāsamaksā jau par pieciem ar pusi eiro vairāk nekā iepriekš, proti, 19,34 eiro. Turklāt zāļu pilnā cena un valsts samaksātā daļa palika nemainīga.

Ilzes datorā rāda kompensējamo zāļu sarakstu. Starp daudzajām saraksta zālēm, kas izkārtotas pēc alfabēta lielā dokumentā, mēģinām atrast vajadzīgās. Taču, pētot daudzās ailītes, kas redzamas sarakstā, pašas skaidrībā netiekam. Šajā brīdī Latvijas Radio pārliecinās, kādēļ pacienti sistēmu bieži vien uzskata par neskaidru.

Bet jautājums paliek – kādēļ, ja visos gadījumos zāļu deva, daudzums, pilnā cena un valsts kompensācija čekos ir viena un tā pati, Ilzei par zālēm šoreiz jāmaksā vairāk?

Kad par zālēm vairāk jāpiemaksā pašam

Lai atbildētu, vispirms jāizprot, kā vispār darbojas zāļu kompensācijas sistēma mūsu valstī.

Latvijā kompensējamo zāļu saraksts balstās uz pacientu diagnozēm. Pamatā no diagnozes ir atkarīgs, kādu daļu no zāļu cenas apmaksās valsts – pusi, trīs ceturtdaļas vai 100%.

Bet, lai nešķiestos ar naudu, valsts apmaksā konkrētu daļu no lētākajām zālēm ar vienādu iedarbību.

Autors: Nacionālais veselības dienests

Sistēmu apmaksāt lētākās zāles kompensējamo sarakstā raksturo "BENU aptiekas" Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna: "Šādā veidā mēģina šo drēbes gabaliņu, kas ir zāļu kompensācijas sistēma, sagriezt pēc iespējas vairāk lietotājiem. Ja tās naudiņas ir tik daudz, cik ir, jo lētākas zāles iekļausim, jo vairāk lietotāju tās saņems par valsts naudiņu. Tā sistēma sanāk tāda."

Te arī nonākam pie Ilzes stāsta par viņai vajadzīgajām zālēm. Ilgu laiku tām nebija līdzvērtīgu zāļu ar tādu pašu darbīgo vielu. Visbiežāk tas ir tādēļ, ka zāles ir jaunizgudrotas un tās aizsargā patents. Tas nozīmē, ka šīs zāles drīkst piedāvāt tikai viens ražotājs. Ja šīs zāles kompensē, tad valsts par cenu vienojas ar ražotāju, skaidro Nacionālā veselības dienesta (NVD) Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktores vietniece Antra Fogele.

"Bet tajā brīdī, kad beidzas šī patenta aizsardzība, arī citiem ražotājiem ir tiesības ražot šīs pašas efektivitātes, līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus. Bet, tā kā viņiem nebija jāveic iepriekšējā klīniskā izpēte un jāiegulda ļoti lielie līdzekļi zāļu nonākšanai līdz pacientiem, šīs zāles – tā saucamie patentbrīvie jeb ģenēriskie medikamenti vienmēr ir lētāki," saka Fogele.

Arī zāles, par kurām Ilzei bija jāpiemaksā vairāk, pērn bija bez konkurentiem. Bet tad, kad šīm oriģinālajām zālēm parādās konkurenti – patentbrīvās zāles jeb ģenēriķi, - arī tie var iekļūt kompensējamo sarakstā.

Lai tas notiktu, piemēram, pirmajām patentbrīvajām zālēm jāmaksā vismaz par 30% mazāk nekā oriģinālajām.

Lētākais un valstij izdevīgākais variants saucas references zāles. Pacients joprojām var izvēlēties arī dārgākās zāles, taču par to vairāk jāpiemaksā pašam.

Lai izskaidotu šo sarežģīto sistēmu, Latvijas Radio izmanto vienkāršāku salīdzinājumu. Iedomāsimies, ka valsts nolēmusi kompensēt ūdeni. Vienīgais pieejamais ir zilās pudelēs. To arī valsts apmaksā. Tad tirgū parādās cits – lētāks ūdens – violetās pudelēs. Valstij ir izdevīgāk apmaksāt lētāko ūdeni. Un arī iedzīvotājs būtiskas atšķirības neizjūt, jo ūdens jau ir un paliek ūdens.

Lielākā daļa iedzīvotāju ņems lētākās violetās pudeles. Taču būs daļa cilvēku, kas turpinās lietot ūdeni zilās pudelēs. To viņi darīt var. Tikai starpība starp lētāko un dārgāko būs jāpiemaksā pašiem.

Biežās izmaiņas mulsina pacientus

Ar šīs sistēmas palīdzību valsts kompensētajā sarakstā var parādīties daudz dažādu ražotāju līdzvērtīgu medikamentu, katram no tiem ir sava cena. Valsts sarakstu pārskata un iekļauj lētākas zāles četras reizes gadā. No vienas puses, tas palīdz valstij ietaupīt naudu, jo uzņēmēji par zemāko cenu sacenšas savā starpā. No otras puses, biežās izmaiņas mulsina pacientus.

Antra Fogele no atbildīgā Nacionālā veselības dienesta (NVD) norāda, ka pacients no šādas sistēmas lielākoties ir ieguvējs. Jo mazāka cena, jo mazāks arī pacienta līdzmaksājums. Taču ir izņēmumi. 

"Ja pacients ir kādu laiku lietojis oriģinālo medikamentu un grib turpināt šī oriģinālā medikamenta lietošanu, tad, protams, starpība starp references un oriģinālā medikamenta izmaksām pieaug visu laiku. Un šī starpība ir jāsedz pacientam. Un tā ir atbilde uz jautājumu, kāpēc tik bieži mainās piemaksas kādam medikamentam, jo sarakstā visu laiku nāk iekšā jauni medikamenti," skaidro Fogele.

Šis arī izskaidro, kādēļ no jaunā gada Ilzes līdzmaksājums pieauga par vairāk nekā pieciem eiro. Tirgū ienāca lētāks medikaments ar līdzvērtīgu efektivitāti. Tā kā viņa izvēlējās pirkt ierastās, nevis lētākās zāles, tad tagad Ilzei bija jāsamaksā starpība.

„Tas piemērs, par kuru jūs man jautājāt. Pirmais patentbrīvais medikaments ienāca šī gada janvārī. Šī gada jūlijā vēl bija trīs patentbrīvie medikamenti. Un šobrīd mums ir vēl divi uz izskatīšanu. Tā ka visu laiku cenas mainīsies, cenas kritīsies, kas, protams, ir ļoti izdevīgi no valsts viedokļa. Jo mēs par mazākām kopējām izmaksām varam nodrošināt terapiju lielākam pacientu skaitam," piebilat Fogele.

Veselības ministrija (VM) ir apkopojusi datus, cik pacienti pārmaksājuši, izvēloties nereferences jeb dārgākas zāles, atklāj Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. Izvēloties nereferences zāles, pacienti piemaksājuši 23 miljonus eiro.  Tam esot jāpievērš uzmanība, jo šis fakts liecina par neracionālu zāļu lietošanu.

"Pacients varētu izvēlēties lētāko, bet - vai nu pats, vai ārsts izraksta dārgāku medikamentu un lieto dārgāku terapiju, par ko ir jāmaksā vairāk," piebilst VM pārstāve.

Igaunijā atsevišķas grupas atbalsta vairāk

Pēc līdzīgiem principiem strādā kompensējamo zāļu sistēma arī Lietuvā un Igaunijā. Taču ir arī būtiskas atšķirības.

Attēlā Katrīna Pudersela

Latvijā sistēma pamatā balstīta uz pacienta diagnozi. Citās valstīs atvieglojumi ir arī pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Latvijā - trūcīgajiem, bērniem un grūtniecēm, kā arī sievietēm pēc dzemdībām.

Piemēram, Igaunijā ir vairāki atbalsta mehānismi. Cilvēkiem ar invaliditāti un pensionāriem noteiktas zāles apmaksā lielākā apmērā nekā citiem.

"Tā kā pensijas mums nav pārāk augstas – ap trim vai četriem simtiem eiro mēnesī - var teikt, ka šī iedzīvotāju grupa ir ar zemiem ienākumiem," skaidro Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Katrīna Pudersela.

Statistikas dati vēsta, ka vidējā pensija Igaunijā pērn bija 390 eiro, kas ir par gandrīz 90 eiro vairāk nekā Latvijā. Igaunijā arī valsts iedzīvotājiem neļauj iztērēt pārāk lielas naudas summas par valsts kompensējamām zālēm.

"Šobrīd šīs sistēma strādā kā naudas atmaksāšana. Ja pacients gadā iztērējis kādu naudas summu, tad Veselības apdrošināšanas fonds aprēķina, cik daudz naudas jāatmaksā un to pacientam arī izmaksā. Taču šī sistēma nav ļoti ērta – cilvēkam ir reizēm diezgan ilgi jāgaida, lai atgūtu naudu – ceturksni vai pat ilgāk. Un naudas summas bieži vien nemaz nav mazas," atzīst Pudersela.

Tāpēc Igaunijā sistēmu no nākamā gada janvāra padarīs ērtāku – ja pacients gadā par kompensējamām zālēm būs iztērējis vairāk nekā simt eiro, no tālākajiem izdevumiem varēs atgūt pusi.

Piemēram, ja gadā iztērēti 110 eiro, tad no pārtērētajiem 10 eiro pusi jeb piecus eiro saņems atpakaļ. Savukārt par katru eiro, kas iztērēts virs 300 eiro gadā, atgūt varēs 90%. Jo lielāki ir izdevumi par zālēm, jo lielāka kompensācija.

Lietuvā nekompensē dārgākās zāles

Arī Lietuvā sociālajām grupām pievērš īpašu uzmanību. Tur pensionāriem ir mazākā vidējā pensija Baltijas valstīs - 255 eiro. Lietuvā ir ieviests īpašs papildu kompensējamo zāļu saraksts. Tajā pārsvarā ir antibiotikas. Pensionāriem tās apmaksā 50% apmērā. Tomēr arī Lietuvā ir diskusijas par pacientu izmaksām.

"Līdzmaksājumi, ko mūsu pacienti maksā par zālēm, ir augsti, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm," stāsta Lietuvas veselības viceministre Kristīna Garuoliene. Viņa norāda, ka zāļu cenas mazinātos, ja cilvēki vairāk izvēlētos lētākas – ģenēriskās zāles.

Attēlā Kristīna Garuoliene
"Salīdzinot ar citām valstīm, ģenērisko zāļu cenas ir augstas. Turklāt mūsu pacienti joprojām vēlas lietot oriģinālās zāles, arī pēc patenta aizsardzības beigām. Tās parasti ir dārgākas nekā ģenēriskās. Interesanti, ka tas raksturīgi tieši Lietuvai, Latvijai, bet ne citām valstīm. Mēs ar to esam īpaši. Iespējams, tāpēc, ka kādreiz farmācijas firmas ieguldīja pamatīgu darbu mārketingā, virzot konkrētu zīmolu nosaukumus. Tāpēc mūsu pacienti un reizēm pat ārsti uzskata, ka konkrētas oriģinālās zāles ir labākas nekā ģenēriķi. Tas ir nonsenss," sprieda Garuoliene.

Lai pacienti izvēlētos tieši lētākos medikamentus, Lietuva no kompensējamo zāļu saraksta nesen izslēdza dārgākās alternatīvas. Tātad, ja pacients vēlas pirkt šīs dārgākās alternatīvas, tad pašam jāmaksā pilna cena, nevis tikai starpība, kā tas ir Latvijā.

Apzinoties, ka aptiekas ne vienmēr izsniedz pacientiem lētākās zāles, uz aptiekām Lietuvā drīzumā dosies tā dēvētie slepenie pircēji.

"Slepeno pircēju galvenais uzdevums ir šāds - viņi ierodas aptiekā ar recepti un prasa lētākās zāles, un tādas ir jāpiedāvā. Uz jautājumu, kāpēc tik maz tiek pārdotas lētākās zāles, aptiekas atbild, ka pacientiem nepatīk tās lietot. Bet parasti viņi tās nepiedāvā – saka, man šobrīd nav, atnāc rīt, un tad pacienti parasti nopērk dārgākas. Un aptiekām tas ir lielāks ieguvums," saka viceministre.

Latvijā kompensācijām tērē vismazāk

Baltijas valstīs zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas budžets atšķiras. Visvairāk naudas - 228 miljonus eiro - pērn izlietojusi Lietuva, kurai no šīm valstīm ir arī lielākais iedzīvotāju skaits. Igaunija tērējusi gandrīz par 100 miljoniem mazāk nekā Lietuva. Taču tur arī iedzīvotāju skaits ir vismazākais Baltijā.

Latvijas budžets ir pa vidu. Pacientu zāļu un medicīnisko ierīču apmaksāšanai pērn izlietojām apmēram 148 miljonus eiro. Ja rēķina uz vienu iedzīvotāju, tērējam vismazāk - tikai 75 eiro. Lietuva nedaudz vairāk – 79 eiro. Savukārt Igaunija visvairāk – 100 eiro.

Latvijas kompensējamo zāļu saraksts nav ideāls, atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes docente un biedrības "Veselības projekti Latvijai" pārstāve Elita Poplavska.

"Tajā pašā laikā, ja mēs, piemēram, skatāmies uz to, vai tur ir iekļautas būtiskas zāles, kas nepieciešamas hroniskiem pacientiem, tad tur ir. Tam pašam cukura diabētam, paaugstinātam asinsspiedienam vai astmas pacientiem, tad tās zāles ir iekļautas šajā kompensācijas sarakstā un tās arī tiek kompensētas," skaidro Poplavska.

Mudina Latvijā paplašināt zāļu sarakstu

Daudzi sistēmā iesaistītie uzskata, ka kompensējamo zāļu saraksts ir jāpaplašina. Pēc Poplavskas domām – tas palielinātu zāļu pieejamību.

Pārāk gausu rīcību, iekļaujot jaunas zāles kompensējamo sarakstā, ministrijai pārmet Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas vadītāja Anda Blumberga.

"Šobrīd uz iekļaušanu KZS [kompensējamo zāļu sarakstā] ir rinda jau no 2013. gada, tas ir milzīgs saraksts uz vairākām lapām. Tādi ir tie fakti."

Ar kompensācijas sistēmas palīdzību valsts var arī rūpīgāk pieskatīt un regulēt zāļu cenas. 

"Mums ir kontrolētās zāļu cenas, tās ir kompensējamām zālēm, bet brīvajā tirgū ir piecenojuma griesti. Bet cenu kontrole, salīdzinot ar citām valstīm, tā netiek veikta. Viss, ko valsts apmaksā, tiek pakļauts kontrolei, un cenas krīt uz leju, un tām pārējām zālēm par to kritienu…. Mēs nevarētu runāt par celšanos, bet īsti kritienu…. Motivēt, mudināt samazināt cenas, tas arī nenotiek," atzīst VM pārstāve Inese Kaupere.

Palielinot kompensējamo zāļu sarakstu, valsts rīcībā būs vairāk instrumentu, kā stimulēt konkurenci, norāda arī Poplavska. Tomēr tad valstij jārēķinās ar lielākām izmaksām.

Kaimiņu labā prakse būtu grūti pārņemama

Var secināt, ka zāļu iekļaušana kompensējamo sarakstā ne tikai palīdz pacientiem, bet arī mudina zāļu ražotājus piedāvāt arvien lētāku cenu. No tā iegūst ne tikai valsts maks, bet arī pacienti.

Ja raugās uz kaimiņvalstīm - ir kompensācijas sistēmas aspekti, kas liekas pievilcīgi. Piemēram, lielākas kompensācijas pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Vai atbalsts, ja par zālēm tēriņi tiešām lieli.

Bet, ja mēs gribētu iet Igaunijas un Lietuvas ceļu, atbildīgajās iestādēs apgalvo - mūsu sistēma būtu pilnībā jāpārveido.

Jūsu stāstus un informāciju par Farmācijas neredzamo varu uzklausīsim arī pa Latvijas Radio Ziņu dienesta karsto tālruni 25415033

2 komentāri
Cilvēks Vienkāršais
Jā var teikt, ka pamatviela ir viena, bet, piemēram, ņemsim burciņu medus un tad jau a) karote ūdens b) karote miltu c) karote žurku indes Vai visos gadījumos rezultāts vienāds? Pamatsastāvs taču medus! Personīgā pieredze liecina, ka man, invalīdam, nācās pārliecināties, ka valsts budžets sabalansēts arī uz mana maciņa rēķina, jo nu mēnesī jātērē vairāk kā 37 eiras vairāk par medikamentiem, bez kuriem nevaru. Paldies tūdaliņu valdībai.
Guntis Kalns
Var jau saukt dārgāku zāļu izvēli par "neracionālu lietošanu", tomēr jāņem vērā, ka visām zālēm ir nevēlamās blakusparādības. Un bieži vien ir tā, ka šķietami vienāda sastāva, bet dažādu ražotāju medikamentiem šīs blakusparādības (jeb, kā tagad saka - blaknes) ir dažādas un ar dažādu intensitāti. Kas tur pie vainas - sīkas nobīdes ražošanas procesā vai dažādas izmantotās palīgvielas - neviens ārsts nevar pateikt.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti