„Es nespēju šo partiju [„No sirds Latvijai”] nopietni uztvert kā Latvijai nepieciešamu. Es nespēju noticēt, ka meli var būt tik ļoti lieli. Visu laiku jūt kaut kādus melus, un tieši šajā partijā, visu laiku ir meli - lieli, mazi, bet meli. Un arī ļoti populistisks ir tas uzstādījums, kas liek bezmaz vai asaras birdināt. Es vienkārši neticu šai te „No sirds Latvijai”, pārāk jau nu daudz tur ir aizdomīgu elementu,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā „Viens pret vienu” sacīja Zālīte, piebilstot, ka daudz gudrāki cilvēki par viņu šo partiju jau nosaukuši par Kremļa projektu.
Zālīte aicina vēlēšanās balsot par valdošajām partijām, lai arī tajās ir trūkumi un meļi.
„Bet ar prātu jāsaprot, ka šī valdība ir pirmā, kas ir spērusi pirmo soli attīrīšanās virzienā.. Šī valdība ir atbrīvojusies no milzīgās nelaimes mūsu politikā – no ekonomiskās elites ietekmes, ne jau pilnīgi, bet daudz vairāk kā iepriekšējās Saeimās. Šajā Saeimā ir daudz vairāk sakarīgu cilvēku, kā iepriekšējos parlamentos,” vērtēja dzejniece. Konkrētu partiju, par kuru balsot, Zālīte gan nenosauca.
Savukārt, vērtējot Zaļo un Zemnieku savienības rīcību, par premjeru izvirzot Aivaru Lembergu, Zālīte sacīja: „Ja latviešu tautai kā mānekli, kā medniekiem tās pīles liek ezerā, par pīli var ielikt Lembergu un uz to uzķeras, tas nav labs vēstījums par mūsu sabiedrību.”
Tikmēr komponistam un ekspolitiķim Raimondam Paulam būtu vajadzējis paklusēt, izsakot, ka „Vienotība” pašlaik rīkojas tā, kā savulaik nav atļāvusies Tautas partija: „Raimonds Pauls jau varēja paklusēt, jo viņš mainījis tik daudz partiju un viņa politiskās svārstības uz visām pusēm ir uzticību neiedvesmojošas. Es neuzticos tam, ko saka Pauls. Kā komponistu es viņu mīlu, bet kā politiķi es viņu nevērtēju augstu."
Savukārt neiešanu balsot Saeimas vēlēšanās dzejniece uzskata par noziegumu pret valsti, bet mūžīgos argumentus, ka tāpat jau nekas nemainīsies – par nozombētu frāzi.
„Es aicinu cilvēkus padomāt un nebūt apvainotiem par valdības rīcību. Tam pretī ir viena liela vērtība – Latvijas valsts, kas ir izcīnīta ar asinīm. Ar šādu attieksmi [nebalsot] mēs to varam zaudēt. Vēlēšanas tiešām ir tautas vara un tā ir jāizmanto,” mudināja Zālīte. „Neiet vēlēt – tas nav labi, tas ir pret valsti. Tas ir noziegums pret valsti.”
Vēlot par sīkpartijām, balsis tiek nomestas zemē un pieskaitītas uzvarētājiem, tātad, ja uzvar „Saskaņa”, nebalsojot ir vēlēts tieši par šo politisko spēku, klāstīja dzejniece. „Nebalsošana nav ne morāli, ne politiski attaisnojama... Es lūdzu Latvijas pilsoņus saprast to, cik mēs esam nopietnā politiskā situācijā, un noteikti balsot. Tas ir svēts pienākums.”
Dzejniece gan nevienā partijā nestājas, jo vēlas būt brīva savos uzskatos, turklāt pašas raksturs nebūtu piemērots partijas disciplīnai. „Es būtu autsaiders, mani izmestu,” viņa piebilda.
Savukārt par prezidentu Zālīte nekad nav vēlējusies kļūt: „Kas nekait būt latviešu rakstniekam un strādāt mīļoto darbu, un tādā veidā iedarboties uz Latvijas sabiedrību. Tie pat dažreiz ir spēcīgāki līdzekļi kā politiskie.”
