Zaļināšanas prasību dēļ zemniekiem būs rūpīgāk jāplāno sēja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Daudziem zemniekiem pirms rudens zemes apstrādes un sēšanas darbiem nu jāķeras arī pie rēķināšanas, jo rūpīgi  jāplāno, kur un kas tiks sēts. Runa ir par tā saukto zaļināšanu, proti, no nākamā gada platībmaksājumus saņemšanai pilnā apjomā būs jāievēro Eiropas Savienības noteiktās prasības klimatam un videi labvēlīgas prakses ziņā. Tas nozīmē, ka  lauksaimniekam jānodrošina kultūraugu dažādošana, jāizveido un jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības un jāsaglabā  ilggadīgie zālāji. 

Zaļināšanu ar pupu sējumu platībām šovasar jau iemēģināja Smiltenes novada zemnieku saimniecība „Rožkalni”. Pavasarī gan sējumos savas korekcijas viesa meža zosis. Bet par jaunajām prasībām  saimnieks Ivars Ādamsons gan ir nedaudz skeptisks: „Eiropa to izdomājusi, lai lauksaimniecība paliktu zaļāka, jo droši vien Francijā un Vācijā lielajās graudaugu platībās ir kvieši, kvieši, kvieši. Un lai mazliet iekrāsotu lauksaimniekus, izdomājuši tādu programmu, kur ir iekšā vides prasības un augu maiņa. Lai dzīve būtu interesantāka, mums tāds papildus slogs – jau rudenī sējot jāparēķina, vai sanāk vajadzīgie procenti un apjomi.”

Lauku konsultāciju un izglītības centra Valmieras biroja vadītāja Daiga Siliņa zaļināšanu skaidro kā zaļu attieksmi pret saimniekošanu: „Zaļināšanas programma ietver trīs komponentes. Pirmā daļa attiecas uz kultūraugu dažādošanu. Šī prasība sāks darboties uz visām saimniecībām virs desmit hektāriem aramzemes. Tas nozīmē, ka saimniecība nevar iesēt tikai un vienīgi vienu kultūru. Savukārt no 30 hektāriem jāaudzē jau trīs kultūras, un tur notiek kultūraugu sasummēšana un procentu aprēķināšana.”

Rožkalnos, kas Vidzemē ir vieni no lielākajiem labības audzētājiem un apsaimnieko ap pusotra tūkstoša hektāru, jauno prasību ieviešanā problēmas nesaskata. Toties, kā atzīst Ivars Ādamsons, nelielajām saimniecībā tas var nebūt tik vienkārši: „Problēmas varētu būt maziņiem, kur ir viens lauks un vienu gadu sēj kviešus, otru – miežus. Tagad viņam tas lauks būs jāsadala trīs daļās. Viena būs vai nu atmata vai pupas, zirņi. Otra, kvieši vai mieži, vai rudzi. Atsevišķi divas kultūras, kur viena nevarēs būt vairāk par 75%. Tagad no rudens ir jāparēķina sējuma struktūra, lai nākamgad būtu izpildīts šis prasījums un saņemtu 30% maksājumu.”

Vēl zaļināšanas prasībās ietilpst uzturēt ekoloģiski nozīmīgas platības un saglabāt  ilggadīgos zālājus. Kā atzīst arī lauku konsultante Daiga Siliņa, lai varētu saņemt maksājumus zemniekiem tik tiešām nāksies ņemt palīgā matemātikas zināšanas: „Mazie zemnieki būs tie, kas dabūs vairāk kalkulēt.”

Gluži vieni ar šo rēķināšanu zemnieki gan nav atstāti. Lai informētu un skaidrotu par jaunajām prasībām, ir bijuši reģionālie semināri, informāciju var iegūt Lauku atbalsta dienesta mājas lapā un prasot padomu lauku konsultantiem.

Un nezināšana nebūs attaisnojums šo prasību neievērošanai. „Tā ir sāpīgā atvadīšanās no iespējamās naudas, kas draud ar platībmaksājumu samazināšanu,” norāda lauku konsultante.

Speciālisti iesaka jau tagad rūpīgi iepazīties ar šīm prasībām, apsvērt, kur un kas tiks stādīts un sēts,  lai nākamgad nebūtu rūgtu pārsteigumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti