Lauku atbalsta dienestā norit pieteikšanās 2015. gada platību maksājumiem, bet šogad zemniekiem jāievēro Eiropas Savienībā noteiktās zaļināšanas prasības. Proti, lauksaimniekiem, kuriem pieder vairāk par 15 hektāriem aramzemes, 5% no tās jāatstāj dažādās ekoloģiskas nozīmes platībās, piemēram, buferjoslās vai papuvēs. Savukārt, ja saimniecības platība ir lielāka par 30 hektāriem, jāaudzē vismaz trīs kultūras.
Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons norāda, ka prasības nav bijušas neizpildāmas, taču radījušas saimniekiem sarežģījumus, īpaši nelielajām saimniecībām.
Lauksaimnieku organizācija lēš, ka kopumā valstī ap 80% saimniecību zaļināšanas prasības būs šogad izpildījušas. Trons norādīja, ka lielākas problēmas ir arī piena lopkopības saimniecībām, kas līdz šim savas platības aizpildījušas tikai ar kukurūzu, zālāju un nemaz īpašumā netur labības novākšanas kombainus, lai zaļināšanas kultūru sētu un novāktu. To apstiprina Kokneses puses intensīvās piena saimniecības pārstāve Kristīne Herka un šo gadu sauc par eksperimentālu:
"Tas ir koks ar diviem galiem. Ideja varbūt no vides viedokļa nav slikta, bet - cik ekonomiski izdevīgi tas ir zemniekam? Konkrēti mums šogad sanāk sēt ap 20 hektāru šadas platības. Mēs audzēsim pupas, bet pieredzes nekādas, vai izdosies - zem jautājuma zīmes. Ja izdodas, būs labs proteīna avots."
Patlaban daudzās saimniecībās zaļināšanai nepieciešamās pupas jau esot sasētas, taču ar sējumiem var gadīties arī neplānoti apstākļi, kā tas noticis zemnieku saimniecībā ‘’Irbītes’’, kur jau martā iesēti 48 hektāri pupu, ko pamatīgi apsēdušas zosis, stāsta zemnieks Vilnis:
"Līdzko pupas sāka izlīst virs zemes, zosis izrausta - paņem ar knābi dīglīti un izceļ ārpusē. Radās bažas, ka izpildīsim zaļināšanas prasības. Sākām meklēt risinājumu, zvanījām "Zemnieku saeimai" un citiem, visi uzklausīja, bija pretimnākoši, bet - kāds ir variants? Drīkst tikai papuve būt... Tie būs lieli zaudējumi."
Graudu kooperatīva "Latraps" biedrs Arnis Burmistrs skaidro, ka zaļināšanas prasībām jau daļēji gatavojās kopš aizvadītās vasaras un saimniecībā arī sastādīta trešā kultūra – pupas ap 7% apmērā no visām platībām. Lielās "Vilciņu" saimniecības vadītājs jaunajos nosacījumos problēmu gan nesaskata, bet arī vērtē, ka tie ir par bargu tieši mazajām saimniecībām.
Neskatoties uz jaunajiem noteikumiem, lauksaimnieki platību maksājumiem pirmajās nedēļās piesakoties aktīvi, stāsta Lauku atbalsta dienesta Tiešmaksājumu departamenta direktors Jānis Druva, kurš aicina zemniekus būt precīziem prasību izpildē.
Neizpildot prasības vai neprecīzi veicot aramzemes mērus, zemnieki riskē ar zaļināšanas maksājuma zaudēšanu no vienotā platībmaksājuma, kas ir trešā daļa jeb 34 eiro par hektāru.
Pieteikšanās platību maksājumu saņemšanai lauku atbalsta dienestā noritēs līdz 22. maijam.
