Paņēmuši līdz atmiņu kamoliņu, uz Zaļo muižu, kurā jau kopš 1921.gada mājvietu radusi tagadējā Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola, atkal dodas tās kādreizējie audzēkņi. „Es pati esmu no Vidzemes. Un, kad es pirmoreiz braucu no Jelgavas, uz šejieni, man likās skaista vieta, tālu var redzēt un vispār tā apkārtne ļoti skaista,” atceras 1974.gada absolvente Raisa Osīte.
Savas pastāvēšanas laikā mācību iestāde 15 reizes mainījusi savu nosaukumu. Daudzkārt mainījušās arī apgūstamās profesijas un mācību programmas.
„1966.gadā pirmoreiz bija Ekonomiskais tehnikums un mācīja ekonomistus-plānotājus. Solīja arī, ka mums būs šofera tiesības. Drusciņ pabraukt dabūju, bet neiznāca,” stāsta 1968.gada absolvents Ilgonis Dižūrs.
Skarbākās atmiņas par Zaļo muižu un tolaik tajā esošo Mājturības vidusskolu palikušas Modrim Ziemelim, kura tēvs Fricis Ziemelis skolā strādāja, ienākot okupācijas varai, un vadīja pretošanās kustību. „Pretošanās bija tāda - mēs vilksim karogus, mēs kaisīsim proklamācijas, mēs bojāsim, aizspraužot aiz naga grafīta gabaliņu, vēlēšanu biļetenus. Un, lai tie skolnieki neiekristu, mans tētis viņus vadīja,” stāsta Modris Ziemelis.
Atzīmējot Zaļās muižas 240. un mācību iestādes 95. gadadienu, četrās telpās atklāta vēsturiskā ekspozīcija, kurā apkopoti arhīva materiāli un laikabiedru liecības.
„Zaļās muižas pils ir iecienīts tūrisma objekts, un starp ekskursantiem vienmēr ir kāds, kurš šo vietu atceras kā savu bijušo skolu, kā savu vecāku, vecvecāku bijušo skolu,” saka vēstures ekspozīcijas izveidotāja Valija Barkovska.
Darbs pie vēstures izpētes turpināsies, un nākotnē plānots Zaļajā muižā izveidot pagasta novadpētniecības muzeju.
