Pusdiena

Pašvaldību jaunās domes – lielākoties tajās pašās rokās, bet cerība uz aktīvāku opozīciju

Pusdiena

ES vasaras samitā Meja iepazīstinās Briseli ar Londonas «Brexit» sarunu plāniem

Zaļajā koridorā mazāk pacientu nekā prognozēts; vaino arī ģimenes ārstus

Zaļajā koridorā mazāk pacientu, nekā prognozēts; vaino arī ģimenes ārstus

Klupšanas akmens zaļajā koridorā saistīts ar ģimenes ārstu darbu – daļa ģimenes ārstu vai nu nenosūta savus pacientus vai nepareizi aizpilda nosūtījumu, uzskata profesora Dace Baltiņa, valsts galvenā onkoloģe, kura konsultē Veselības ministriju.

Par to liecinot Veselības inspekcijas secinājumi par pirmajiem trim zaļā koridora darbības mēnešiem. Problēmas šajā aprūpes posmā pamanījusi arī pacientu organizācija “Sustento”. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija savukārt nepiekrīt, ka ārsti rīkotos kūtri, un ir pārsteigta, kā varot spriest par tik īsu laika periodu.

Jautājums par zaļo koridoru Saeimas Sociālo lietu komisijā šonedēļ nonāca pēc deputāta Romualda Ražuka (“Vienotība”) pieteikuma. Bažas ir par to, ka līdz šā gada beigām neizlietos visu paredzēto naudu no onkoloģijas nozarei papildu iedalītajiem līdzekļiem – 12 miljoniem eiro. Šī nauda iedalīta, izmantojot budžeta deficīta atkāpi, atgādināja Romualds Ražuks.

„Tātad mēs aizņemamies no mūsu bērniem, un tātad - ja tiešām tāds stāvoklis būs, un miljonus trīs līdz gada beigām neizlietosim, tad tā būs traģēdija. Ārkārtīgi liela izgāšanās, ārkārtīgi liels trūkums,” sacīja Ražuks.

Zaļais koridors domāts, lai uzlabotu ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku. Proti, lai paātrinātu ceļu pie speciālistiem tiem cilvēkiem, kuriem pirmoreiz mūžā ir saskarsme ar onkoloģisku diagnozi, un cilvēks pēc ģimenes ārsta apmeklējuma jau 10 dienās tiktu uz izmeklējumu vai pie ārsta speciālista.

Kas jādara ģimenes ārstam, ir skaidri pateikts valdības noteikumos, norāda profesora Dace Baltiņa, kura konsultē Veselības ministriju un līdztekus strādā Starptautiskajā Viroterapijas centrā.

Sociālo lietu komisijas sēdē Dace Baltiņa norādīja uz klupšanas akmeni ceļā uz "zaļo koridoru". "Apmēram trešā daļa ģimenes ārstu nesūta pacientus caur "zaļo kordioru". Tas nozīmē, ja vienam ārstam ir vidēji 1500-2000 pacientu un ja trešā daļa ir 400 ģimenes ārstu, tad nauda ir mazāka nekā plānots. Turklāt ģimenes ārsti ir kā sūta [uz "zalo koridoru"], bet viņi nenorāda kodu pēc kā vara atpazīst to, kā nauda seko. Līdz ar to visām onkoloģiskajām iestādēm rodas pamatīgi zaudējumi tāpēc, ka ģimenes ārsts nav pareizi aizpildījis [dokumentus]," skaidro Baltiņa.

Organizācijas “Sustento” Pacientu informācijas un tiesību aizsardzības centra vadītāja Irīna Meļņika norāda, ka ir ģimenes ārsti, no kuru praksēm nav neviena nosūtījuma uz vēža diagnostiku.

„Un tas par kaut ko liecina. Varbūt pacienti paši nesūdzas, bet, noteiktam vecumam pienākot, ja cilvēks ir riska grupā, ģimenes ārstam būtu jāvelta lielāka uzmanība tam,” uzver Meļņika.

“Pat ja viņam ir veikta apmācība, kā nosūtīt, varbūt lielāka uzmanība jāvelta, kuram pacientam jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo ir mūsu valstī situācija ar saslimstību ar vēzi diezgan traģiska un mirstības rādītāji. Un tas, kas klibo, tādā gadījumā ir pats, pats pamats, ģimenes ārstu aprūpe,” saka Meļņika.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško atgādina, ka zaļais koridors ieviests pērnā gada oktobrī. Pēc pusgada nevarot gaidīt, ka sistēma, kur iesaistīts tik daudz ārstu, strādās bez aizķeršanās. Tomēr problēmas ministrija pamanījusi.

„Ņemot vērā, cik jaunu saslimšanas gadījum mums ir ik gadu – ap 11 tūkstošiem -, mēs sagaidījām, ka zaļā koridora pacientu skaits būs lielāks. Tas pagaidām no ģimenes ārstiem būs nedaudz virs 3000, faktiski mūsu prognoze bija, ka jau pusgada laikā būs ap 10 000 pacientu. Kaut kādu iemeslu dēļ pietiekami aktīvi netiek meklēti pacienti,” atzīst ministrijas pārstāve.

Viņa arī norāda, ka ģimenes ārstiem nevajadzētu raizēties, ka pacienti būs nelietderīgi nosūtīti uz onkoloģiskajiem izmeklējumiem, galvenais ir atklāt vēzi savlaicīgi pirmajā vai otrajā stadijā, kad izredzes izārstēt ir krietni lielākas.

Ģimenes ārstu pārstāvji uz Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdi aicināti nebija. Pat to pārsteigta ir Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.

„Mums nav ne Baltiņas kundze, ne ministrija sniegusi informāciju asociācijā par zaļā koridora analīzes datiem. Jautājums, par kādu laiku sniegta šī informācija. Ja ir prakses, kur nav bijuši gadījumi tādi, tad viņas nevar sūtīt,” norāda Veide.

Pagājušajā nedēļā ģimenes ārstiem veltītajā konferencē veselības ministre Anda Čakša pievērsās zaļā koridora problēmām saistībā ar ģimenes ārstu darbu. Šajā nedēļā savukārt notikušas divas spraigas Veselības ministrijas vadības un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas tikšanās, kurā pārrunāja ģimenes ārstu prasības saistībā ar atalgojumu, e-veselību un citiem jautājumiem. Ja tās nepildīs, ģimenes ārsti sola streikot. Nākamā tikšanās paredzēta nākamajā pirmdienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti