Pie raidījuma vērsās Rodrigo no Saldus, kuram pirms mēneša Onkoloģija centrā operēja ļaundabīgu audzēju, bet viņš nav saņēmis pilnu izrakstu par savu veselības stāvokli. Kungs uztraucies, jo īsti nezina, vai ir jāvēršas pie sava ārsta, vai jālieto kādas zāles.
Onkoloģijas centra Uroloģijas nodaļas vadītājs Samuils Gordins raidījumam uzsvēra, ka pacients noteikti bija informēts par veselības stāvokli, operācijas norisi, un viņam papildu ārstēšana nav vajadzīga. “Viņš pie izrakstīšanas saņēma pagaidu izziņu, kur viss bija rakstīts, un īsas rekomendācijas, ka pēc laika saņems pilnu izrakstu,” norādīja Gordins.
Veselības inspekcijā skaidroja, ka ārstējošie ārsti neko nav pārkāpuši, jo saskaņā ar Pacientu tiesību likumu pacientam ir tiesības saņemt informāciju, bet likums neatrunā, cik ilgā laikā.
“Te pusēm jāsadarbojas, pacientam jābūt pacietīgam, ārstam darīt darbu pēc sirdsapziņas,” sacīja inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.
Taču Onkoloģijas centra mediķi atzīst, ka dokumentācijas kārtošanai vienkārši trūkst laika.
“Tie paši ārsti, kuri dienā veic pa 6 - 7 operācijām, nevar paspēt, tāpēc skaidrs, ka process ievelkas, es nedomāju, ka te pielaista kļūda vai neuzmanība. Varbūt ārstam vajadzēja pāris vārdu pateikt, bet tāda saruna būtu, ja ārstam būtu vairāk laika,'' atzina Gordins.
Raidījums arī noskaidroja, ka Onkoloģijas centrā nav neviena cilvēka, kurš varētu atvieglot ķirurgu darbu, sakārtojot dokumentāciju.
“Mums trūkst māsu, mums trūkst darba resursu, visi zina, par to sāk runāt, bet labāk nepaliek. Mūsu nodaļā ir viens kompjūters, pie kura jāstrādā 7 - 8 ārstiem. Visi dokumenti jāgatavo caur ārstu biroju; ja tas ir viens kompjūters, tad var saprast, kāpēc ievelkas dokumentāciju nosūtījums,” skaidroja Gordins.
Turklāt, kopš valdība izlēma par “zaļo koridoru”, kad vēža slimnieki bez rindas tiek pie ārstiem un terapijas, mēnesī pacientu skaits esot palielinājies par 300, bet ārstu algas un personāls palicis tāds pats kā iepriekš.
Austrumu slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītāks Vilnis Lietuvietis atzīst, ka tas rada bažas, “kā spēsim šo plūsmu adekvāti aprūpēt, izskaidrot, izsniegt dokumentus, veidot konsīlijus, sniegt medikamentus, kontroles, jo plūsma pavērsta, bet mēs esam uz pārceltuves, un nākamais solis, nodrošinājums stacionāra etapā pašlaik nav zināms”.
