Jansons īsi pirms izvirzīšanas sacīja, ka, atšķirībā no otra kandidāta Egila Levita, galvenokārt pievērstos iekšpolitikai, piemēram, sociālajai drošībai.
„Mēs pat savā starpā nekonkurējam, jo mēs esam ļoti dažādi. Ar dažādām pieredzēm, dažādām zināšanām, dažādu briedumu, varbūt pat vērtību sistēmām.
Man šķiet, ka Latvija ir pelnījusi, ka ir interesantas un labas debates, kad ir runa par tik augstiem amatiem,” sacīja Jansons.
Tiekoties ar Jansonu, ZZS Saeimas frakcijas deputāti pārrunāja viņa redzējumu un iespējamās prioritātes, pildot valsts augsto amatu. Kā atzina Jansons, viena no būtiskām viņa darbības jomām līdz šim un arī gadījumā, ja tiktu ievēlēts Valsts prezidenta amatā, būtu cilvēktiesību un sociālās vienlīdzības jautājumi.
Deputāti atzinīgi novērtēja Jansona paveikto tiesībsarga amatā, norādot uz spēju panākt vairāku sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanu, kā arī aktualizēt jomas, kurām būtu jāpievērš papildu uzmanība, informēja ZZS.
Ar Jansonu ZZS deputāti diskutēja par daudziem valsts attīstībai būtiskiem aspektiem, tai skaitā uzklausot viņa redzējumu par valsts aizsardzību un ārpolitiku, Latvijas interešu aizstāvību, tautsaimniecības stiprināšanu, vides aizsardzību, izglītību un citiem.
Pēc tikšanās ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze iesniedza Saeimā deputātu parakstītu iesniegumu par Jansona izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam.
Vienlaikus pēc ZZS Saeimas frakcijas deputātu iniciatīvas ir sagatavots 34 parlamentāriešu iesniegums ar ierosinājumu Saeimas ārkārtas sēdi Valsts prezidenta ievēlēšanai sasaukt 5. jūnijā. ZZS uzskata, ka jābūt pietiekamam laikam, lai izvērtētu augstajam amatam izvirzītās kandidatūras un notiktu pārdomātas diskusijas sabiedrībā.
KONTEKSTS:
Trešdien, 8. maijā, Latvijas Zemnieku savienības valde paziņoja, ka prezidenta amatam virzīs Jansonu. Līdz tam tika piesaukta tikai Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūra, kuru atbalsta koalīcijas vairākums.
Atsevišķi partijas "KPV LV" deputāti Valsts prezidenta amatam virzīs frakcijas deputātu Didzi Šmitu.
Savukārt pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.
